1659. gada 18. jūlijā. Dzimis Francijas karaļu gleznotājs 0
Pirms 360 gadiem mākslinieka ģimenē Perpiņānā, Francijas dienvidos, piedzima ievērojamākais 17. gadsimta beigu un 18. gadsimta pirmās puses franču portretu gleznotājs Hiacints Rigo (1659–1743).
Rigo gleznoja sava laika karaļus un citus aristokrātus, bīskapus un citu elitāru publiku, turklāt viņa gleznas mūsdienās tiek uztvertas arī kā baroka laikmeta sadzīves vēstures avots – mākslinieks bija perfekts ne vien sejas vaibstu atainošanā, bet arī apģērba un frizūru detaļās, interjera elementos.
Par daudzu Francijas varenības gadu personāliju izskatu šodien varam spriest pēc viņa gleznām.
Visslavenākais un biežāk reproducētais darbs ir Francijas karalis Luijs XIV 1701. gadā kronēšanas tērpā. Karalis toreiz pasūtīja divas šādas gleznas – viena mūsdienās atrodas Luvrā, otra Versaļas pilī. Par karaļu un aristokrātu gleznotāju Rigo kļuva ap 1688. gadu, kad jau bija guvis ievērību kā turīgu Parīzes pilsoņu iemūžinātājs.
Laikabiedri norāda, ka māksliniekam piemitis izteikts portretista talants.
Viņš mācējis savu modeli nostādīt tādā pozā un vidē, kas vislabāk to raksturojusi, turklāt bijusi piemērota un tīkama pasūtītājam.
Minētajā gadā Rigo saņēma uzdevumu gleznot Francijas princi, Orleānas hercogu Filipu I. Portrets izraisījavispārēju sajūsmu.
Šī slava atvēra māksliniekam Burbonu dinastijas un tai pietuvināto aristokrātu namu durvis. Rigo gleznoja kā vairākus franču, tā arī Spānijas, Polijas, Dānijas–Norvēģijas un vācu valstiņu karaļus un valdniekus. Precīzs mākslinieka atstāto darbu skaits nav zināms, turklāt daudziem no tiem tika izgatavotas kopijas.
