1839. gada 22. jūlijā. Dzimis igauņu “Krišjānis Barons” 0
Pirms 180 gadiem Veru apriņķa Himmastes ciemā lauku skolotāja ģimenē piedzima igauņu folklorists, teologs, valodnieks un sabiedriskais darbinieks Jakobs Hurts.
Kas latviešiem bija Krišjānis Barons, tas igauņiem Jakobs Hurts, jo 1870. gadā viņš pirmais sāka vākt igauņu tautasdziesmas un citus folkloras materiālus, balstīdams savu darbu uz zinātniskiem pamatiem. Līdzīgi jaunlatviešiem Hurts aktīvi veicināja igauņos savas tautas identitātes apziņu un izkopšanu, kas tika darīts, organizējot dažādus kultūras pasākumus, veicinot skolu darbību, apkarojot pārvācošanos.
Viņš viens no pirmajiem publiski aicināja “igauņus būt igauņiem” un apzināties savu piederību.
Savos rakstos un runās Hurts uzsvēra, ka “igauņu tauta nav kā mušas, kas šodien piedzimst un rīt mirst, bet veca sīkstu ļaužu cilts”. 19. gadsimta 70.–80. gados mācītāja un garīdznieka vadībā radās folkloras vākšanas kustība, kas apvienoja simtiem brīvprātīgo visos igauņu zemes nostūros. Samērā īsā laikā tika savākti 162 sējumi ar leģendām, ticējumiem, nostāstiem un 47 556 tautasdziesmām.
Daļu šī materiāla izdeva vēl Hurta dzīves laikā – tie bija, piemēram, vairāksējumu tautasdziesmu krājumi “Vana kannel” (“Senās kokles”), kā arī “Setukeste laulud” (“Setu dziesmas”). Par Hurta nozīmi igauņu kultūrā cita starpā liecina fakts, ka viņa ģīmetne atradās uz neatkarību atguvušās Igaunijas 10 kronu banknotes.
