Pirms 170 gadiem piedzima pirmais latviešu botāniķis 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 170 gadiem Vestienas ”Grētēs” saimnieka ģimenē piedzima pedagogs, literāts un folkloras vācējs Jānis Ilsters, kuru visvairāk tomēr godina kā pirmo latviešu botāniķi. Ilsters neguva akadēmisku izglītību botānikā, taču tā bija viņa aizraušanās paralēli skolotāja un publicista darbam.
Zināšanas par augiem viņš regulāri papildināja, vācot herbārijus, lasot literatūru, sarakstoties ar domubiedriem Rēzeknē un Tērbatas universitātē, darbojoties Rīgas Dabas pētnieku biedrībā.
1883. gadā izdotā brošūra ”Botānika tautas skolām un pašmācībai” ir pirmā botānikas mācību grāmata latviešu valodā.
Ilsters atskārta, ka latviešiem nav savas botāniskās terminoloģijas un daudziem augiem nemaz nav latvisku nosaukumu.
Tas ir, bieži vien tie, turklāt dažādās variācijās, pastāvēja novados, taču neviens tos vēl nebija savācis un sācis popularizēt. Šo darbu, apkopojot augu un dzīvnieku latviskos nosaukumus, lielā mērā uzsāka Ilsters.
Vākumu viņš 1884. un 1885. gadā publicēja Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājumos, gūstot sabiedrības ievērību. Kopumā Ilstera nopelns ir ap 500 augu sugu latviskie nosaukumi.
Viņš ieviesa dzīvās dabas klasifikācijā latviskotos jēdzienus “suga” un “valsts”.
Jānis Ilsters nodzīvoja īsu mūžu – tikai 38 gadus – un nomira kādas sirdsslimības dēļ, atstājot aizsākto darbu nepabeigtu.
30. gados viņa vārdu godināja, nosaucot Tomes pagasta Miglaines ezerā atrastās aļģu sugas par Tetrarcus Ilsteri un Oedogonium Ilsteri. Botāniķa vāktā herbāriju kolekcija mūsdienās glabājas LU Bioloģijas fakultātē un Latvijas Dabas muzejā.
