1918. gada 25. novembrī. Vācieši atdod varu Ulmaņa valdībai 0
Pirms 100 gadiem Vācijas ģenerālpilnvarotais okupētajās Baltijas zemēs Augusts Vinnigs rakstiski informēja pirms nedēļas nodibinātās Latvijas valsts Pagaidu valdības galvu Kārli Ulmani, ka piekrīt atzīt Tautas padomi un tās valdības tiesības pārņemt pārvaldes funkcijas latviešu etnogrāfiskajā teritorijā.
Nākamajā dienā vācu civilpārvalde sāka lietu nodošanu Pagaidu valdības pārstāvjiem, un 18. novembra valsts beidzot ieguva kādu administratīvo saturu.
Jāņem vērā, ka Vinniga žests nenozīmēja juridisku Vācijas piekrišanu Latvijas neatkarībai – runa bija tikai par “augstākās valdības varu” teritorijā. Turklāt sākotnējā paziņojumā vācieši bija norādījuši, ka piekrīt varas nodošanai Pagaidu valdībai un Tautas padomei vien “līdz tam laikam, kamēr miera konference izšķirsies par Latvijas nākotni saskaņā ar tautu pašnoteikšanās tiesībām”. Pagaidu valdība protestēja pret šādu formulējumu.
Vācieši, lai arī mīkstināja pozīciju ar piebildi, ka varas nodošana notiek uz nosacījumiem, kas vēl jāizstrādā, tomēr nebūt negrasījās atdot kontroli bez ierunām. Piekrituši atdot pastu un administratīvās iestādes, tie paturēja savās rokās dzelzceļus, telegrāfu un telefonsakarus.
Ulmanim un viņa atbalstītājiem 1918. gada nogalē nebija citu iespēju kā vien sadzīvot un sadarboties ar vācu civilpārvaldes iestādēm. Turklāt Pagaidu valdība vēl nebija spējīga uzņemties visu atbildību par pārvaldi un infrastruktūru, pat ja vācieši tam piekristu.
