1922. gada 21. jūnijā. Rīgas Brāļu kapu veidošanā iesaista sabiedrību 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 100 gadiem Virsnieku namā Rīgā notika Brāļu kapu kopšanas biedrības dibināšanas sapulce. Biedrības mērķis bija pārveidot jau valdības ministru, Rīgas pašvaldības pārstāvju un dažu biedrību vadības līmenī pastāvošo Brāļu kapu komiteju, iesaistot tajā plašāku sabiedrību, kā “patriotiski domājošus latviešus un latvietes”, tā visdažādākās organizācijas, lai veicinātu Brāļu kapu ansambļa Rīgā tapšanu. Bija atzīts, ka valsts budžets ir par trūcīgu, lai bez plaša sabiedrības atbalsta un ziedojumiem Brāļu kapu iekārtošanā varētu paveikt ko iespaidīgu.
Turklāt avīzes konstatēja, ka prakse likt komitejā augstas amatpersonas nav attaisnojusies, jo tās jau tāpat ir aizņemtas un šiem pienākumiem tām īsti neatliek laika. Dibināšanas sanāksmi atklāja tābrīža apsardzības (aizsardzības) ministrs Gustavs Zemgals, kurš “paskaidroja, ka Brāļu kapu kopšanas komiteja pārvērtusies par privātu biedrību, kura turpinās komitejas uzsāktos darbus”.
Biedrības valdē iekļāva tādas sabiedrībā labi pazīstamas personas kā dārzu arhitektu Andreju Zeidaku un tēlnieku Teodoru Zaļkalnu, bet par priekšsēdētāju kļuva Latvijas armijas Rīgas garnizona mācītājs Edgars Bergs (1878–1961). Biedrības tapšanas brīdī smilšainā un priedēm apaugusī kāpu ieleja pie Meža kapiem jau bija iekopta ar krūmu, bērzu un eglīšu stādījumiem. Tomēr vēl nebija nekādu kopīgu pieminekļu vai piemiņas zīmju, atskaitot kritušo piederīgo individuāli liktās. Nebija pabeigta arī uzsāktā ieejas alejas stādīšana.
