1940. gada 9. jūlijā. “Demokrātisko latviešu” sagrāve 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 80 gadiem ar padomju okupētās Latvijas Augusta Kirhenšteina marionešu valdības iekšlietu ministra Viļa Lāča un jaunā Politiskās policijas priekšnieka Vikentija Latkovska ziņu vairāki desmiti miliču ielauzās “Demokrātisko latviešu vēlētāju saraksta”, saukta arī par Latvijas Demokrātisko bloku, biroja telpās, apcietināja tur esošo administratoru, konfiscēja un iznīcināja visus uzsaukumus un aģitācijas materiālus.
Demokrātiskais bloks tika dibināts 6. jūlijā nolūkā kandidēt 14.–15. jūlijā paredzētajās “Tautas Saeimas” vēlēšanās līdztekus okupantu uzspiestajam “Latvijas darba tautas blokam”.
Demokrātu līderi bija literāts, agrākais tieslietu un izglītības ministrs Atis Ķeniņš un advokāts Pēteris Berģis, sarakstam pieslējās vairāki populāri pilsoniskie politiķi, kas bija zināmi kā Kārļa Ulmaņa režīma kritiķi, tostarp Voldemārs Zāmuels, Hugo Celmiņš, Kārlis Skalbe, Mintauts un Konstantīns Čakstes, arī ģenerālis Jānis Balodis.
Ķeniņa un viņa domubiedru mērķis bija saglabāt jelkādu Latvijas neatkarību, tādēļ miliču konfiscētajos uzsaukumos pirmais punkts skanēja: “Mēs gribam saglabāt brīvo un neatkarīgo Latviju, mēs to negribam zaudēt”, vienlaikus uzsverot: “Mēs gribam cieši un pastāvīgi sadarboties ar Padomju Savienību un tās tautām.”
Demokrātiskais bloks bija rēķinājies ar varas pretestību, taču tam neienāca prātā, ka “Tautas Saeimas” vēlēšanas ir simtprocentīgs farss bez alternatīvas.
Kad septembrī Ķeniņu arestēja un vēlāk izsūtīja uz Kazahstānu, viņa mēģinājums piedalīties vēlēšanās tika traktēts kā sakari ar “fašistiskā režīma varasvīriem” un “kontrrevolucionāra darbība, kas vērsta pret darba tautu”.
