1989. gada 28. decembrī. Kompartija zaudē pozīcijas 1
Pirms 30 gadiem Latvijas PSR Augstākās padomes (LPSR AP) sesijas laikā deputātu vairākums nobalsoja par LPSR Konstitūcijas 6. panta izsvītrošanu.
Šajā pantā bija runa par kompartijas “vadošo lomu”, tas ir, konstitucionāli garantētu varas monopolu padomju valstī. Par svītrošanu bija 220, pret – 50 deputāti.
Tas faktiski nozīmēja vienpartijas sistēmas beigas.
Jāpiebilst, ka Lietuvas AP par kompartijas varas monopola likvidēšanu jau bija izšķīrusies 6. decembrī, bet 7. decembrī iebalsojusi pamatlikumā citu pantu, kas atļāva politisko partiju dibināšanu un darbošanos.
Latvijā, kur 1989. gadā kompartijā bija apmēram 182 000 biedru un biedru kandidātu, no tiem latviešu nepilni 40%, par tādu soli atklāti debatēja vismaz kopš gada vidus. LPSR AP 28. decembra lēmums nozīmēja principiālu, bet vēl ne juridisku soli.
Juridiski lieta tika noformēta 1990. gada 11. janvārī, kad LPSR AP pieņēma LPSR Konstitūcijas labojumus par pilsoņu tiesībām dibināt partijas un apvienoties sabiedriskās organizācijās, kā arī atcēla normu par komunistiskās partijas vadošo lomu.
Tad balsojumā labojumus atbalstīja 225 no 259 klātesošajiem deputātiem.
Vienlaikus šajā laikā skaļākas kļuva prasības pēc “patstāvīgas Latvijas Komunistiskās partijas”, ar to saprotot neatkarību no Centrālkomitejas Maskavā. Šķelšanās, izveidojot Latvijas Neatkarīgo komunistisko partiju Ivara Ķezbera vadībā, notika 1990. gada aprīlī.
