1990. gada 10. jūlijā. Latvija gatavojas aiziešanai no PSRS 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 30 gadiem Latvijas Republikas Augstākā padome (AP) pieņēma lēmumu par delegācijas izveidi sarunām ar PSRS un Krieviju par Latvijas neatkarības atjaunošanu.
Kā uzsvēra AP priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš: “Tā ir mūsu iniciatīva, bet tas izriet no vairākkārtējiem [PSRS prezidenta Mihaila] Gorbačova izteikumiem, ka PSRS ir gatava sākt sarunas ar Lietuvu, Latviju un Igauniju, ja šīs Baltijas valstis iesaldētu savas neatkarības deklarācijas.”
Iepriekš trīs Baltijas valstis augstākās vadības līmenī bija parakstījušas vienošanās, ka visus jautājumus attiecību kārtošanā ar PSRS darīs saskaņoti un vienoti, tomēr Lietuva šīs sarunas bija sākusi jau iepriekšējā nedēļā, laužot minēto vienošanos.
Latvijas AP lēmumā tika noteikts, ka izstāšanās sarunas ar PSRS var notikt, vienīgi pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem, un PSRS ir jāatzīst Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas fakts, par pamatu ņemot Latvijas tiesisko statusu pirms 1940. gada 16. jūnija.
Delegāciju sarunu sagatavošanas pirmajam posmam veidojot, tajā iekļāva Andreju Krastiņu, Aleksandru Kiršteinu, Juri Bojāru, Valentīnu Zeili, tāpat ekonomikas ministru Jāni Āboltiņu un Latvijas pilnvaroto pārstāvi Maskavā Jāni Peteru.
Pēdējais par tādu oficiāli kļuva 30. jūlijā, kad ar valdības lēmumu no ieņemamā amata atbrīvoja līdzšinējo Latvijas pārstāvi pie PSRS Ministru Padomes Jāni Lisaku.
Atbalsts Petera kandidatūrai bija vienbalsīgs. Par vienu no pirmajiem uzdevumiem dzejnieks un tagad diplomāts nosauca pirmskara Latvijas sūtniecības ēkas Maskavā, Čapligina ielā 3, reorganizēšanu no “mūsu Ministru Padomes bijušās Lietu pārvaldes papildinājuma” un “naktsmītņu tresta” par “īstu Latvijas Republikas pārstāvniecību”.
