1990. gada 15. februārī. Solis tuvāk neatkarībai 0
Pirms 30 gadiem Latvijas PSR (LPSR) Augstākā padome pieņēma “Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību”, kas kļuva par vienu no dokumentiem, uz kuru atsaucās 4. maija Neatkarības deklarācijā.
Kā norāda atmodas procesu pētnieks Tālavs Jundzis: “Tā bija nozīmīga, jo oficiāli nosodīja 1940. gada 21. jūlija Latvijas Saeimas pieņemto “Deklarāciju par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā” un atzina, ka tā pieņemta bez visas Latvijas tautas gribas noskaidrošanas.”
Tajā pašā laikā 15.februāra dokuments vēl bija ļoti piesardzīgs. Tas gan deklarēja “nepieciešamību atjaunot Latvijas Republikas valstisko neatkarību”, taču tajā pašā laikā faktiski runāja par suverenitāti tikai PSRS sastāvā.
Deklarācijas 3. punkts noteica: “Uzdot Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam izveidot komisiju, kurā būtu plaši pārstāvētas dažādas sociālās grupas un sabiedriskās organizācijas, lai kvalificēti un operatīvi sagatavotu pasākumus (ieskaitot referenduma sarīkošanu) Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai un līgumu projektu izstrādāšanai.”
Šajā pašā 15. februārī tika publicēti grozījumi LPSR Konstitūcijā, kas pasludināja atgriešanos pie 1922. gadā apstiprinātās Latvijas Republikas simbolikas – sarkanbaltsarkanā karoga, ģerboņa un himnas “Dievs, svētī Latviju”.
Labojumus pieņēma tikai ar dažu balsu pārsvaru, jo pret tiem bija kā interfrontisti, tā radikāli nacionāli noskaņotie, kuruprāt, valstiskā simboliku nevarēja tikt izmantota, kamēr vien pastāv LPSR.
Sarkanbaltsarkanais karogs virs valdības ēkām tika pacelts 27. februārī.
