Latvijā
Vēsture

1900. gada 14. februārī. Ērtāka pārkļūšana pār pilsētas kanālu0


Timma tilts 20. gs. sākumā.
Timma tilts 20. gs. sākumā.
Arhīva foto

Pirms 120 gadiem kājāmgājēju rīcībā Rīgā nodeva tā saukto Timma tiltu pār pilsētas kanālu starp toreizējo Vācu teātri, tagadējo Nacionālo operu un Rīgas Politehnisko institūtu, tas ir, Latvijas Universitātes centrālo ēku.

Kā atzīmēja “Dienas Lapa”: “Priekš tilta uztaisīšanas profesora fon Timma kundze, ievērodama sava mirušā vīra vēlēšanos, ziedojuse 9000 rubļu.

Bet tā kā ar šo summu nepietika, tad pilsēta priekš būves vēl atvēlēja 7594 rbļ. un 90 kap. Tilts būvēts pēc inženiera J. Kropivjanska plāna.”

 

Bija runa par vācbaltu mākslinieka, Rīgā dzimušā Pēterburgas un Prūsijas mākslas akadēmiju profesora Vilhelma fon Timma (1820–1895) novēlējumu, kuru realizēja viņa atraitne Emīlija fon Timma.

Novēlējumā bija norādīts, gan kur tieši tiltam jāatrodas, gan arī tas, ka tam jābūt vieglas metāla konstrukcijas.

1897. gada oktobrī, pieņemot atraitnes piedāvājumu, Rīgas domnieki vienbalsīgi nolēma, ka to sauks par “Timma tiltu”. Celtniecības darbus uzsāka 1899. gada rudenī.

Avīzes uzsvēra, ka tiltiņš īpaši noderīgs studentiem un teātra apmeklētājiem.

Līdz tam tuvākās kanāla pārejas vietas bija jāmeklē vai nu Aleksandra (Brīvības), vai Suvorova (Barona) ielās, kur tilti satiksmei bija uzbūvēti vēl 1858. gadā drīz pēc Rīgas vaļņu nojaukšanas, izmantojot nocietinājumu likvidācijas gaitā iegūto būvmateriālu.

Lai arī ļaužu kustība jau bija atļauta, 1900. gada februārī oficiāli Timma tilts vēl neskaitījās pabeigts, uz ko maijā norādīja “Baltijas Vēstnesis”: “Tāpat arī abos tilta galos izdarāmie dārza darbi un uzpildījumi (?) atronas vēl tādā stāvoklī, ka šis tilts ar jauko apkārtni tikai vēlu vasarā būs pilnīgi nobeigts. Tad tas caur savu vieglu būvi būs pieskaitāms pie pilsētas dārzu iestādes jaukumiem.”

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.