Lielas, saldas un daudz: 6 lietas, kas jāzina, lai izaudzētu izcilu zemeņu ražu 2
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Iestādīju labas lielogu zemeņu šķirnes, bet raža – nekāda dižā. Pirmās ogas labas, pārējās sīkas. Kas vainas?” – jautā Katrīna Gaujienā.
“Šķirnes izvēle vien pati par sevi negarantē, ka ogas būs izcilas,” skaidro zemeņu audzētājs Ilmārs Gulbis no saimniecības “Migl Dārzi”. Lai augs spētu izbriedēt ražu, tam vajadzīga izcila kopšana, piemēram, bagātīga barošana, mitruma uzturēšana augsnē.
Cītīgi mēslo
Aktīvajā augšanas periodā zemenes regulāri mēslo. Pareizi būtu bijis, ja tas būtu darīts aptuveni reizi nedēļā. Tagad piemērots ir mēslojums, kurā lielāks kālija (K) saturs. Derēs, piemēram, kālija sulfāts vai arī kāds cits, uz kura kālijam norādīts lielākais skaitlis. Noteikti neder mēslojums, kas palicis pāri no pavasara mēslošanas ar lielu slāpekļa (N) saturu.
Vislabākais variants būtu lietot ūdenī šķīstošos minerālmēslus – augs saņemto barību uzreiz liks lietā. Turklāt ieteicams to ar lejkannu liet arī uz lapām, jo caur tām augs divas reizes ātrāk uzņem barības vielas nekā caur saknēm.
Ja lieto granulētos minerālmēslus, tos ber uz sausiem augiem un tad labi salaista. Ja ber uz mitrām zemenēm, graudiņi pielīp pie lapām un var tās apdedzināt.
Mēģinot ūdenī izšķīdināt parastās granulas, kas paredzētas iestrādāšanai augsnē, uz lapām var palikt nosēdas, kas arī izraisīs apdegumus.
Ogu ražošanas periodā noteikti nevajag laistīt ar dažādām vircām.
Regulāri laista
“Ja nav iespējas regulāri laistīt, tad zemenes labāk neaudzēt,” ir pārliecināts zemeņu audzētājs. Vislabākais variants ir pilienlaistīšana. Vēl tagad var izveidot vienkāršotu konstrukciju – izvelk laistāmo caurulīti starp zemenēm un katrā laistīšanas reizē pieslēdz tās galā parasto dārza šļūteni. Tā katrs augs saņems tam paredzēto ūdens daudzumu, tas lēni iesūksies augsnē un nenotecēs, kā var gadīties, ja laista ar šļūteni, lejkannu.
Pilienlaistīšana ir visekonomiskākā ar mazāko ūdens partēriņu.
Zemenēm svarīgi, lai būtu vienmērīgs mitrums, tās nedrīkst iekaltēt. Ja tagad karstumā nebūs laistīšanas, augs sačokurosies un nokaltīs. Tad ražu, protams, nav ko gaidīt.
Ja pilienlaistīšanas sistēmas nav, labākais variants mazdārziņā laistīšanai izmantot lejkannu vai šļūteni, cenšoties tecināt ūdeni uz augsnes, pie saknēm, nevis liet zemenei uz galvas.
Sliktākais variants – uzlikt mākslīgo lietutiņu saulainā laikā. Tas augam būs šoks, un lieka lapu mitrināšana siltā laikā rosina puvju attīstību. Ja nu tomēr gribas laistīt ar lietutiņu, to dara vēlu vakarā.
Mulčē augsni
Kad mēslojums un mitrums sarūpēts, svarīgi, lai viss labums iespējami ilgāk paliek augsnē. Tāpēc zemenes noteikti vajag mulčēt. Vislabākā un populārākā metode ir klāt uz augsnes dažādus segumus (pirms stādīšanas). Tie gan saglabā augsnē labu mikroklimatu, gan nezāles aug mazāk, gan ogas nebūs zemainas. Ja segums nav uzklāts, vēl tagad dobes var nomulčēt, piemēram, ar salmiem (ne sienu vai svaigi pļautu zāli tiešā ogu tuvumā, jo tas var rosināt puvi). Derēs pat mizu mulča. Pļauto zāli var bērt vagās – arī tā mitrums izgaros mazāk.
Pliku augsni bez mulčas laista katru dienu.
Maskē ogas
Ja ogas iemīļojuši arī putni, no tiem ražu pasargā, pārklājot stādījumu ar speciālo pretputnu tīklu. Derēs arī tā sauktie noēnošanas tīkli vai pat vecmāmiņas vecie aizkari. Svarīgi, lai caur segumu notiktu gaisa apmaiņa.
Tagad nedrīkst klāt agroplēvi, jo augi zem tās izsutīs.
Nogriež stīgas
Ogas lasot, ieteicams ņemt līdzi nazi, lai pie viena varētu nogriezt zemeņu stīgas. Ražojošā stādījumā tām nav vietas, jo atņem augam spēku. Arī tas var būt iemesls, kāpēc nepietiek jaudas ogu briedēšanai. Izcilākajiem ceriem var atstāt tikai tik stīgu, cik stādiņu vajadzēs pavairošanai.
Stīgas zemenēm – bez žēlastības nost!
Apkaro kaitēkļus
Šogad ir labvēlīgi apstākļi visiem kaitēkļiem, un arī zemeņu dobēs to netrūkst. Lielsaimnieki ir izmisumā, jo daudzi līdz šim lietotie augu aizsardzības līdzekļi ir aizliegti. Turklāt, ja šogad kaitēkļi netika apkaroti, nākamgad gaidāma vēl lielāka to invāzija.
Arī mazdārziņu saimnieki sūdzas, ka dūrējs – zemeņu smecernieks – papostījis ražu. Daļa pumpuru ir brūni. Ja zemeņu stādījums nav liels, tos vajadzētu censties nolasīt un iznīcināt, pirms tie pagūst nokrist ar tajās iedētajām kaitēkļu oliņām, kuras iekūņotos augsnē. Tas būtu jādara arī tad, ja brūno pumpuru maz. Nākamgad noteikti būs vairāk.
Šogad daudzi audzētāji sūdzas arī par to, ka jau zemeņu ziedos, ogās atrodami tārpi. Ko darīt? Diemžēl neko – secina zemeņu audzētājs. Vienīgais mierinājums – ogas ir bioloģiski audzētas un gardas, ja jau pat tārps tās ēd.
Praksē pārbaudīts, ka nekādi tautas līdzekļi (izbērt kapātas skujas, stādīt dobē augus, kas atbaida) pret kaitēkļu invāziju nepalīdz.
Svarīgi iegādāties profesionāļu audzētus stādus, kas brīvi no slimībām un kaitēkļiem.
