7 dārznieces “zelta likumi”: vienmēr ziedošam dārzam un košam zālājam 0
Ir skaidrs, ka ikviens – kā pieredzējis dārznieks, tā dārza darbu iesācējs – par dārza darbiem domā cauru gadu. Ja vasaras periodā “ielikt rokas zemē” un kopt dārzu var teju katru vakaru, tad ziemas periodā citas rūpes – piemēram, jāuzmana, lai liekais sniegs par daudz nenokļūst uz augiem. Lai atvieglotu dārza darbus un palīdzētu rūpēties par savu pagalmu, ar noderīgiem ieteikumiem dalās dārzniece Gita Lāce, kas vairāk nekā 20 gadus gādājusi, lai Tukums būtu skaisti ziedošs no agra pavasara līdz vēlam rudenim.
1. Lapas – grābt vai atstāt?
“Dārznieki uzskata, ka lapa ir zaļmēslojums. Kokiem tas ir pats svarīgākais mēslojums. Ja nav pļaujamie zālieni un lapas var negrābt, tad tās ir labāk atstāt, jo, šīm lapām satrūdot, koki saņem mēslojumu,” – saka dārzniece, “Clean R” Tukuma nodaļas uzkopšanas daļas vadītāja Gita Lāce.
Jāņem vērā, ka pēc lapu novākšanas rudenī, zāliens pavasarī ir jāmēslo atsevišķi, jo lapu nogrābšana noplicina augsni, padara to neauglīgu. Privātmāju un intensīvi lietojamās teritorijās lapas ir pat ieteicams grābt, bet tās var atstāt, piemēram, zem kāda krūma, bet ne biezā kārtā, lai tās satrūdot veido mēslojumu.
2. Zelta likums zāles pļaušanā – laikapstākļu vērošana
Katrs, kas ierīko apstādījumus, pēc zāles iesēšanas zina par vēlamo pļaušanas garumu. Tomēr pēc tam jau pļaušana ir atkarīga no tā, cik bieži līst lietus. Tas ir kā vienādojums – jo vairāk līst lietus, jo garāka aug zāle. Ja lietus tomēr nelīst, tad zāli pļauj retāk nevis nepļauj nemaz. Pretējā gadījumā zāle būs gara un sausa.
3. Vai zālienu laistīt?
Galvenais nosacījums izvēlē par zāliena laistīšanu – rēķinies ar izmaksām! Zālienu var pavisam vienkārši nolaistīt ar šļūteni, bet var iegādāties arī zāliena laistāmās iekārtas. Svarīgi – ja reiz esi zālienu sācis laistīt, tad tam jābūt regulāram nevis kampaņveidīgam darbam.
4. Zāle nopļauta. Ko darīt tālāk?
Nereti sev jautājam, ko darīt ar nopļauto zāli. To var nogrābt un likt kompostā vai aiztransportēt uz kādām no pilsētas komposta kaudzēm. Vasarā nopļautā zāle ne tikai patīkami smaržo, bet arī ātri apžūst. Tad tā ir arī vieglāk sagrābjama. Kompostu izmanto augsnes ielabošanai dobēs un pirms krūmu stādīšanas.
5. Sīpolpuķes pret grauzējiem – kā uzvarēt šajā cīņā?
Savulaik sīpolpuķes stādītas pītos plastmasas groziņos, lai tās varētu apsakņoties un tās jebkurā laikā vieglāk varētu izņemt. Tikai pēc tam tās tika gremdētas augsnē. Šādi grozi sīpolpuķes, iespējams, var pasargāt no ūdensžurkām un citiem peļveidīgiem grauzējiem, jo grauzējs groziem netiks cauri, tādēļ stādot savā dārzā sīpolpuķes ir vērts izvēlēties savulaik tik populāros grozus.
6. Izvēlies dažādību, lai dārzs ziedētu visu gadu
Lai dārzs visu gadu būtu skaists, ir jāstāda dažādas puķes, piemēram, vasaras puķes, sīpolpuķes, ziemcietes. Pavasarī sāks ziedēt sīpolpuķes, pēc tam pakāpeniski sāks ziedēt arī vasaras puķes. Tomēr ilgi ziedoša dārza noslēpums ir ziemciešu stādīšana. Šādus stādījumus veido no augiem ar dažādiem ziedēšanas laikiem un augstumu.
7. Rūpēs par dārzu visu gadu
Par puķēm un augiem nedrīkst aizmirst arī rudenī un ziemā. No dziļa sniega segām savā dārzā, protams, neaizmuksim. Tomēr jāgādā, lai, tīrot taciņas, uz ilgi lolotajām puķu dobēm netiek uzbērts liekais sniegs – tas traucēs augu attīstībai pavasarī. Sniegs mēdz sablīvēties un neļauj augiem “tikt cauri”. Pavasarī sniegs dažādu apstākļu dēļ var kust lēni un ilgstoši, kas veicina augu pūšanu.
