CSDD datu noplūde: advokāts skaidro, kā novērtēt morālo kaitējumu naudas izteiksmē 0
Pēc CSDD datu noplūdes publiskajā telpā izskanējuši jautājumi arī par to, kā cilvēkiem, kuru dati tika nozagti, iespējams novērtēt nodarīto kaitējumu. Vairāk nekā 2500 cilvēku jau ir pieprasījuši atlīdzību par iespējamo kaitējumu, taču, kā norāda zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš, konkrētu summu šādā situācijā noteikt nav tik vienkārši.
TV24 raidījumā “Naudas cena” Vārpiņš skaidroja, ka gadījumā, ja cilvēks vēlas prasīt atlīdzību par morālo kaitējumu, vispirms ir jākonstatē pats pārkāpums. Pēc advokāta teiktā, ar pašu faktu, ka personas dati ir noplūduši, vēl nepietiek, lai automātiski varētu noteikt konkrētu kompensācijas summu. Morālā kaitējuma gadījumā ir jāpierāda trīs būtiski apstākļi.
Pirmais no tiem ir pats pārkāpums, piemēram, tas, ka nav ievērotas datu aizsardzības prasības. Otrais ir cēloņsakarība starp šo pārkāpumu un cilvēkam radīto kaitējumu. Savukārt trešaios un sarežģītākais jautājums ir noteikt, cik smags ir nodarītais kaitējums un kā to izteikt naudā.
“Jāpierāda cēloniskais sakars, bezmiegs naktī vai vēl kaut kas, ka tas saistīts tieši ar šo datu noplūdi. Un trešais tas grūtākais ir, kādā veidā pierādīt, cik tev tas bezmiegs vai vēl kaut kas jeb pārdzīvojumi, cik viņi tev ir smaki un kā to varētu vērtēt. Un tad aplitūda ir ārkātīgi plaša,” skaidro Vārpiņš.
Viņš kā piemēru min arī situāciju, kur personas dati varētu tikt izmantoti citā nolūkā. Viņš pastāstīja par savu kolēģi, kuras vārds un uzvārds esot izmantots pasē kopā ar citas personas fotogrāfiju. Advokāts gan uzsvēra, ka šo konkrēto gadījumu nevar sasaistīt ar CSDD datu noplūdi.
Runājot par iespējamo atlīdzību, Vārpiņš minēja arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, kas paredz dažādus atlīdzinājuma veidus – no atvainošanās līdz naudas kompensācijai.
Advokāts norādīja, ka mazāka kaitējuma gadījumā atlīdzība var būt līdz 7000 eiro, savukārt nopietnāka kaitējuma gadījumā – līdz 10 000 eiro.
Vienlaikus Vārpiņš uzsvēra, ka konkrētajā CSDD gadījumā pašlaik ir ļoti grūti prognozēt, kā tiks vērtēti cilvēku prasījumi un kādas summas, ja vispār, varētu tikt piešķirtas.
Viņš arī atgādināja par kādu iepriekšēju lietu, kur cilvēks par datu izmantošanu, kas esot bijusi pretrunā regulējumam, prasīja 3900 eiro kompensāciju, taču lieta beidzās ar atvainošanos.
kiberuzbrukumā CSDD augusta sākumā iegūti 1,2 miljonu cilvēku personas dati un aptuveni 200 000 juridisko personu dati. Dati iegūti no direkcijai veiktajiem maksājumiem pēdējo 18 gadu laikā.
Pēc vairāku amatpersonu aicinājuma atkāpties no amatiem šādu lēmumu pieņēma gan CSDD valde, gan padome.
Vienlaikus satiksmes ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ierosinājis dienesta izmeklēšanu, kas jāveic paātrinātā kārtībā, lai noskaidrotu visus apstākļus un atbildīgos saistībā ar notikušo kiberuzbrukumu un apjomīgo datu noplūdi. Izmeklēšanā cita starpā jāvērtē arī CSDD līgums ar “Tet” par kiberdrošības pakalpojumu sniegšanu.
Savukārt Ģenerālprokuratūrā sākta prokurora pārbaude par iespējami pieļautiem pārkāpumiem vai nolaidību, kā rezultātā notikusi datu noplūde no CSDD informācijas sistēmām.
Tāpat Valsts policija sākusi kriminālprocesu par kiberuzbrukumu CSDD.
Jau iepriekš vēstījām, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir saņēmusi aptuveni 2500 ar kiberincidentu saistītus pieprasījumus par kompensācijām saistībā ar noplūdušajiem datiem.
CSDD Komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters skaidroja, ka CSDD uz dažādiem e-pastiem ir saņēmusi aptuveni 2500 pieprasījumu, uz kuriem CSDD individuāli ir atbildējusi, kā arī direkcija ir saņēmusi tikpat oficiālu iesniegumu ar elektronisku parakstu.
Pēc viņa teiktā, summas, kas tiek pieprasītas, visbiežāk ir ap 10 000 eiro. Mālmeisters uzsvēra, ka kiberuzbrukuma izmeklēšana turpinās. Vienlaikus attiecībā uz kompensācijām, kas saistītas ar personas datu iegūšanu no CSDD informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, noteicošais būs Datu valsts inspekcijas lēmums, ar kuru tiktu konstatēta CSDD atbildība par Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasību neievērošanu.
Atbilstoši regulai fiziskā persona var saņemt kompensāciju, ja tiek konstatēts, ka CSDD nav izpildījusi normatīvos noteiktos pienākumus un šā pārkāpuma rezultātā personai ir nodarīts kaitējums.
Viņš uzsvēra, ka patlaban kompensāciju pieprasīšana ir pāragra un klientus informēs par turpmākajiem soļiem. Vienlaikus CSDD turpina vērtēt papildu pasākumus, kurus iespējams īstenot, lai mazinātu iespējamo kaitējumu.
