80 Krievijas kanālus aizslēdza vienā dienā: vai aizliegumi patiešām mainīja skatītāju paradumus? 0

Pievieno LA.LV

Latvija pēdējos gados ir veikusi būtiskus soļus, lai ierobežotu Krievijas propagandas ietekmi, taču informatīvās telpas drošībā joprojām ir daudz pārbaudījumu, TV24 raidījumā “Runāsim atklāti” norāda Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ivars Āboliņš (NA).

Gribi auto ilgam laikam? Eksperti iesaka 5 modeļus, kas varētu kalpot līdz pat pensijas vecumam
Kokteilis
Ja esi dzimis kādā no šiem četriem mēnešiem, tavs sargeņģelis ir īpaši spēcīgs
Kokteilis
Šajos mēnešos dzimušajiem dzīvē veicas biežāk! 8 īpašības, kas viņus atšķir no citiem
Lasīt citas ziņas

Viņš uzsver, ka viens no nozīmīgākajiem lēmumiem bija Krievijas televīzijas kanālu darbības apturēšana Latvijā. Pēc viņa teiktā, Latvija bija viena no pirmajām Eiropas valstīm, kas tik plaši rīkojās, bloķējot desmitiem Krievijā reģistrētu kanālu.

Pēc Āboliņa domām, šis solis būtiski mainīja situāciju, jo iepriekš Krievijas informatīvais saturs bija viegli pieejams ikvienam skatītājam. Tagad daļa šī satura joprojām ir atrodama internetā, piemēram, sociālajos tīklos un citās platformās, taču tā vairs nav ikdienas televīzijas sastāvdaļa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vienlaikus viņš norāda, ka sabiedrības daļu, kura pilnībā pieņēmusi Krievijas naratīvus, mainīt būs ļoti grūti. Lielāka uzmanība esot jāpievērš cilvēkiem, kuri atrodas starp dažādām informatīvajām telpām un kuriem ir iespējams piedāvāt uzticamu saturu latviešu valodā.

Āboliņš uzskata, ka Krievijas kanālu ierobežošana parādīja rezultātu arī mediju patēriņā. Viņš norāda, ka bažas, ka cilvēki pēc krievu satura ierobežošanas nepāries uz latviešu valodas medijiem, nav pilnībā piepildījušās — cilvēki izvēlas saturu, kas viņiem ir saprotams un kvalitatīvs.

Tomēr lielākais izaicinājums Latvijai esot pašas informatīvās telpas stiprināšana. Āboliņš norāda, ka Latvijas medijiem trūkst finansējuma, tie cīnās par izdzīvošanu, bet vienlaikus dažādos veidos tiek atbalstīti arī krievu valodā pieejami mediji.

Pēc viņa domām, valstij ir jāspēj vairāk stiprināt latviešu valodā veidotu saturu, lai nodrošinātu spēcīgu un vienotu informatīvo telpu.

“Cik stipra ir Latvija informatīvajā telpā?” — uz šo jautājumu, pēc Āboliņa vērtējuma, atbilde ir divējāda: būtiski soļi ir sperti, taču cīņa par sabiedrības uzticību un kvalitatīvu saturu vēl turpinās.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.