“Nekāds uzbrukums Eiropai šeit netiek gatavots.” Rajevs par Krievijas dronu bāzēm: draudi esot stipri pārspīlēti 0
Plašu uzmanību izraisījusi publikācija britu laikrakstā “The Telegraph” par Krievijas dronu palaišanas vietām, no kurām teorētiski iespējams sasniegt arī vairākas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis. Kartē starp potenciāli sasniedzamajām teritorijām redzama arī Latvija, tomēr NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā ar Igoru Rajevu” aicina šādus secinājumus vērtēt daudz mierīgāk.
Viņaprāt, publikācija radījusi nevajadzīgi lielu satraukumu, jo pats fakts, ka Krievijas rīcībā ir tālas darbības droni, jau nozīmē, ka tie teorētiski spēj sasniegt Eiropas teritoriju neatkarīgi no konkrētās palaišanas vietas.
“Es daudz skeptiskāk skatos uz šo. Tas ir ļoti paniku ceļošs raksts, jo, ja pretiniekam ir droni, kuri lido vairāk nekā tūkstoš kilometru, viņi Eiropu var aizsniegt jebkurā gadījumā,” skaidro Rajevs.
Viņš uzsver, ka daudz būtiskāk ir skatīties, kur konkrētās palaišanas pozīcijas atrodas un kādā virzienā tās pašlaik tiek izmantotas.
Pēc Rajeva teiktā, liela daļa šādu objektu atrodas Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās vai to tuvumā, savukārt citas pozīcijas izvietotas Ukrainas ziemeļu virzienā un Baltkrievijas tuvumā. Tas, viņaprāt, skaidri norādot uz pašreizējo mērķi.
“Uz kurieni tas viss ir orientēts? Tas viss šobrīd ir orientēts uz Ukrainu. Nekādu citu mērķi vai iemeslu šo bāžu izvietošanai es pašlaik neredzu. Nekāds uzbrukums Eiropai šeit netiek gatavots,” saka Rajevs.
Viņš vērš uzmanību arī uz būtisku militāru atšķirību – šīs dronu palaišanas vietas ir stacionāras. Tas tās padara daudz ievainojamākas nekā mobilās raķešu sistēmas, piemēram, Krievijas “Iskander”.
Rajevs skaidro, ka tieši “Iskander” draudus Ukrainai ir ļoti grūti pilnībā novērst tāpēc, ka šīs sistēmas var ātri pārvietoties, izvērsties, palaist raķeti un nekavējoties atstāt pozīciju.
“Tās ir mobilās sistēmas. Viņas ir ļoti grūti detektēt. Izvēršanas, raķetes palaišanas un pozīcijas atstāšanas laiks ir ļoti īss,” norāda rezerves pulkvedis.
Savukārt stacionāras dronu palaišanas pozīcijas darbojas pēc pavisam cita principa. Ja ir zināmas to koordinātas, tās iespējams novērot un nepieciešamības gadījumā arī iznīcināt.
“Pa šīm lietām var šaut mierīgi, bez jebkādām problēmām. Ja mēs runājam par stacionārām pozīcijām, NATO ir pilnīgi pietiekami daudz līdzekļu, lai gadījumā, ja tās pēkšņi mēģinātu pavērst pret citu virzienu, šos objektus vienkārši iznīcinātu,” uzskata Rajevs.
Viņš izceļ divas priekšrocības, kas šādā situācijā būtu NATO pusē – aliansei ir pietiekami līdzekļi šādu objektu iznīcināšanai, bet Krievija stacionārās pozīcijas nevar vienkārši ātri pārvietot un paslēpt.
“Krievija tās nevar aizvākt, jo tās ir stacionāri izvietotas pozīcijas, kas nekur nekustēsies,” skaidro Rajevs.
Tāpēc viņš uzskata, ka publikācijā radītais iespaids par jaunām un tūlītējām Krievijas dronu briesmām Eiropai būtu vērtējams piesardzīgi.
“Draudi, kas tika paziņoti kā draudi Eiropai, būsim godīgi, ir stipri pārspīlēti,” rezumē Rajevs.
Vienlaikus viņa teiktais nenozīmē, ka Krievijas tālas darbības droni Eiropai nerada potenciālu militāru apdraudējumu. Rajevs drīzāk uzsver, ka konkrēto stacionāro palaišanas pozīciju izvietojums pašlaik, viņaprāt, liecina par to izmantošanu karam pret Ukrainu, nevis par gatavošanos tiešam uzbrukumam NATO valstīm.
