“Kad stādījām eglītes, mietiņus zemē iesprauda mazmazbērniņi!” Jānis 93 gadu vecumā ar mīlestību iekopj senču zemi 3
Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cik nu tur vairs līdz simtam palicis, bet Jānis Kupcis joprojām ar mīlestību kopj senču atstāto zemi un spēlē trompeti. Acis dzīvas, vaigi gludi, valoda raita. Kad atzīstas, cik viņam gadu, neviens netic.
Darbus mežā Jānis Kupcis plāno saprātīgi – to, ko pats nevar, uztic paveikt rūpīgam mežsaimniekam, kurš zina gan to, kā jāgatavojas meža stādīšanai, gan to, kā tas jākopj.
Zemīti Mores pagastā īsi pirms Otrā pasaules kara nopircis tēvs kopā ar savu brāli. Nopirkuši 30 hektārus, lai paplašinātu saimniecību. Aruši, sējuši un pļāvuši, meža te nav bijis. Bet kolhoza laikos bijusi kūts un ganības.
Kad mantošanas lietas nokārtotas, viss bijis pieaudzis ar ievām, kārkliem un alkšņiem, vienīgi bērzu birztala bijusi jau paaugusies. Apmēram trīs hektāri atstāti dārzam un atpūtas zonai, pārējā zeme pamazām pārvēršas par labi koptu mežu.
“No sākuma bija grūti. Domāju – ko es, vecs cilvēks, vairs varēšu?” atzīstas Jānis Kupcis. “Tomēr izrādījās, ka visi kopā varam diezgan daudz. Pagājušā gadā jūnijā iztrimmerējām ievām atvases. Bija smuki. Bet tās aug atkal, šķiet, ka pa stundām.
Gada laikā pa pusotram metram. Pirms gadiem iztīrīju arī vienu vietu pie strautiņa, kur bija saaugušas ievas. Un neviena ieva vairs neaug. Tātad trāpīju riktīgi pareizā laikā. Un trāpīt vajag 31. jūlijā no divpadsmitiem līdz vieniem. Jā, laiks ir īss, bet pareizs.
Ņemamies te kopā ar meitu Ilzi. Braucam šurp no Cēsīm, tas nav tālu, kādi 35 kilometri. Dēls Aivars dzīvo Liepājā. Nu viņš pensijā un arī brauc palīgā. Meita iekopusi ļoti skaistu puķu dārzu, un arī ābelītes ir spēcīgas. Visi radiņi te sabrauc Jāņus svinēt. Vasaras saulgriežos savu noskaņu piešķir bērzi, ziemā eglītes.
Kad stādījām eglītes, mietiņus zemē iesprauda mazmazbērniņi. Sagriezu mietiņus pats no kārklu un apsīšu atvasēm. Taisīju kādu pusmetru garus, taču vajadzēja bišķi garākus, jo izrādās, ka zāle izaug liela,” stāsta sirmais mežkopis.
Mežs Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Kā tas ietekmē saimniekošanu? “Tas nozīmē, ka ķepa virsū un darīt nedrīksti gandrīz neko. Labi vēl, ka ainavu zona. Tad drusciņ kaut ko var. Iztīrījām. Tas viss aizgāja malkā. Ļoti labi, nevajadzēja pirkt, kaut gan savi izdevumi par vešanu laukā tāpat ir.
Ir arī bebri. Visas apses nograuzuši. Nu metas virsū bērziem. Esmu spiests bērziem riņķī likt metāla sietu. Bet nograuzti nu jau kādi simt bērzi,” bēdīgs Kupča kungs
.
Jāņa Kupča konsultants meža lietās ir aktīvs un darbīgs mežsaimnieks Juris Pudelis. Viņš augstu vērtē šī meža īpašnieka dzīves uztveri – nevis sūdzēties par to, ka spēks ar gadiem klāt nenāk, bet gan pierādīt, ka vecums nav šķērslis, lai koptu un stādītu mežu, kas būs lielisks mantojums nākamajām paaudzēm.
“Vecums nav šķērslis! “Vībotnēs” kopīgi darbojas trīs paaudzes. Un te visi zina, ka meža stādīšana pavasarī sākas jau rudenī – ar zemes sagatavošanu, stādiņu pasūtīšanu un mietiņu sagriešanu,” vērtē Juris Pudelis.
Turklāt Jānis Kupcis joprojām ir muzikants. Vēl tagad Cēsu orķestrī spēlē trompeti. Esot jau arī problēmas, lai vibrācijas dēļ viss mutē turētos kā nākas, tik vienkārši tas nemaz neesot, bet, pateicoties labiem zobārstiem, iespējams ir viss. Un ar atmiņu esot tā – kad jāspēlē, pirksti automātiski izdarot to, kas vajadzīgs.
Jānis Kupcis
* Dzimis 1927. gadā.
* Mācījies Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā.
* Iesaukts vispirms vācu, tad krievu armijā.
* Darba mūžu nostrādājis radiorūpnīcā VEF.
* Kopj mantoto zemi Mores pagastā.
* Ir divi bērni, pieci mazbērni, seši mazmazbērni.
* Joprojām Cēsu orķestrī spēlē trompeti.
