9. Ticēji, ka vēlēšanās piepildīsies 0
Strūklakā iemesta monēta, cieši aizvērtas acis pirms dzimšanas dienas svecīšu nopūšanas, pirksti, kas sakrustoti aiz muguras, lai neviens neredz. Un pati vēlēšanās, kas izteikta pēdējā sekundē pirms acu atvēršanas – it kā pareizajam brīdim būtu izšķiroša nozīme.
Nekam no tā nebija loģiska pamatojuma, taču tu to darīji tik un tā. Tevī mita spītīga ticība, ka vēlēšanās kaut kur aizceļo un kāds tajā patiešām klausās. Šāda uzvedība ir cilvēka dabā – mums ir grūti sadzīvot ar nenoteiktību, tāpēc mēs labāk izdomājam mazu rituālu, nekā vienkārši pasīvi gaidām. Tolaik neviens to nesauca par maģiju. Tas bija vienkārši tas, ko tu darīji, klusi cerot, ka tas nostrādās.
Tas nenozīmē, ka bērnībā tu biji mazs burvis. Patiesībā runa ir par to, ka bērni jūt saikni ar dabu, simboliem jau intuitīvi. Pieneņu pūkas, uzticēšanās mēnesim vai dīvainas burvju dziras receptes – tie visi ir mazi rituāli, kas pierāda, ka mēs piedzimstam ar spēju saskatīt pasaulē nedaudz maģijas.
