– Vai jūs uzskatāt, ka slepenība vienmēr ir pamatota? 6
– Ne vienmēr. Arī komisijā mēs par to esam diskutējuši, un jāatzīst, ka dažreiz ierēdņi ar slepenības piešķiršanu pārcenšas. Varbūt kāds nevēlas, lai informācija nonāk medijos un tiek apspriesta, varbūt bailes no priekšniecības vai kāds cits iemesls, bet nereti, izskatot šos jautājumus Aizsardzības komisijā, nākas secināt, ka tur nav nekā tāda, kam vajadzētu būt slepenam. Tomēr tas neattiecas uz drošības dienestiem, jo informācija par jebkura veida apdraudējumu nav publiskojama.
V. Krustiņš: – Tas ir stipri apšaubāms pieņēmums. Informācijas slēpšana, kā daļēji notika 1940. gadā, var izraisīt pat sodāmas sekas. Vai ierindas pilsonim ir tiesības saukt pie atbildības politiķi un ierēdni par informācijas slēpšanu?
– Es uzskatu, ka ir tiesības. Būtu pat interesanti, ja tiesā būtu šāds precedents.
– Varbūt vispirms jāmēģina risināt jautājumu politiskā ceļā? Vai jūs savas parlamentārās darbības laikā esat saņēmuši tādus iebildumus?
– Nē, ar šādām pilsoņu sūdzībām neesmu saskāries. Divas reizes esam apsprieduši slepenības statusa piemērošanas lietderību, taču tā bija pašas komisijas iniciatīva.
