Veic visu veidu sirds operācijas 8
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Kardioķirurģijas un kardioloģijas klīnikas ārsti ir sašutuši par šādu sabiedrības maldināšanu un uzskata, ka būtu tikai godīgi, ja cilvēki pirms aicinājuma ziedot saņemtu pilnu objektīvu, nevis aizplīvurotu informāciju, kā tas bijis šajā gadījumā. Klīnikas vadītājs kardioķirurgs Valts Ozoliņš saka, ka konfidencialitāte par pacientu liedz viņam runāt par šo konkrēto gadījumu un ka savu viedokli viņš varētu paust tikai tad, ja to lūgtu Veselības inspekcija vai tiesa, taču viņš uzsver, ka universitātes slimnīcā tiekot veiktas visu veidu sirds operācijas un ar akceptējamiem rezultātiem. Ja ir kādi unikāli gadījumi, un tādi gadā esot ne vairāk par diviem trim, tad tiek sasaukts ārstu konsilijs, kas izlemj, vai slimnieku sūtīt ārstēties ārpus Latvijas. Lemšanā reizēm piedaloties arī Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologi un kardioķirurgi. Kad nepieciešami palīgspēki savās mājās, tad pieaicinot Itālijas, Lielbritānijas un citu valstu kardioķirurgus.
“Bērna tiesības ir viņa ārstēšana pēc labākajiem standartiem, bet otrā pusē ir vecāku reliģiskā pārliecība, ko ētisku apsvērumu dēļ nedrīkstētu ignorēt. Tā ir visai sarežģīta situācija, ar ko saskaras visā pasaulē. Mēs savu pacientu ārstēšanu balstām uz pārbaudītiem zinātniskiem standartiem, savukārt ir tādas privātās klīnikas, kas uzņemas riskēt,” saka ārsts Ozoliņš.
Neoficiāli zināms, ka Bērnu slimnīcas administrācija ir parakstījusi atteikumu Beatrisei veikt operāciju bezasiņu mākslīgajā asinsritē. Slimnīcas preses sekretāre Dace Preisa atteicās to apstiprināt, jo tā esot neizpaužama informācija.
“Gadās, ka pēc tik smagas operācijas asiņu pārliešana nepieciešama pēcoperācijas periodā, un ko tad?” vaicā ķirurgs Ozoliņš, kura pacientu vidū ir vēl viens Beatrisei līdzīgs gadījums, kad vecāki ir Jehovas liecinieku draudzē.
V. Ozoliņš: “Teorētiski gadījumos, kad vecāki aizliedz savam bērnam pārliet asinis, mēs varam vērsties bāriņtiesā un lūgt, lai tā uz laiku atņem vecākiem viņu tiesības, bet šo iespēju gan neesam izmantojuši.”
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa nezina nevienu gadījumu pēdējo piecu gadu laikā, kad vecākiem būtu ierobežotas tiesības viņu reliģisko uzskatu dēļ.
Pirms sešiem gadiem Kanādas tiesa, izvērtējot kādu gadījumu par asiņu pārliešanu piespiedu kārtā, spriedumā secinājusi, ka “rūpes par bērnu un bērna tiesībām (..) ir pietiekami svarīgas, lai ierobežotu (Kanādas tiesību un brīvību) hartu”. Ārsti 2006. gadā iekšējās asiņošanas apturēšanas laikā prasības iesniedzējai pārlēja asinis. Meitenei, kuras vārds atbilstoši Kanādas likumiem netiek izpausts, tobrīd bija 14 gadu.
