“Alfas” skandāla atbalsis Krievijā 4
Skandāls ar lielveikalā “Alfa” atvērto veikaliņu, kurā tika tirgoti T-krekli ar Putina attēlu, kā arī apģērbi, kas vizuāli liek domāt par to saistību ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, pamanīts arī Krievijā.
Lai gan zīmola “Black Star” radītājs īpašnieks – Krievijas reperis ar iesauku Timati (īstajā vārdā Timurs Junusovs) – pēdējā laikā savā zemē izpelnījies izsmieklu un antipātijas par pārāk atklātu glaimošanu valdošajām aprindām, stāstā par Latvijas veikalu viņš pasniegts kā upuris, pret kuru vēršas naidīgie latviešu nacionālisti.
“Latvieši atvainojas par šo situāciju, viņiem ir neveikli”
Interneta portāls “Sputņik” apgalvo, ka veikalu pieprasīts slēgt tāpēc, ka cenu zīmes esot bijušas krievu valodā. Portāla sagatavotajā video apzināti noklusēts, ka galvenie pārmetumi Latvijā bija par Krievijas militārā kulta un prezidenta Vladimira Putina slavināšanu, bet akcentēts tieši etniskais konflikts.
Iespējams, informācija sagrozīta, domājot par auditorijas reakciju, – starp jauniešiem Krievijā netrūkst Putina kritiķu, un ziņa, ka arī Latvijas sabiedrība nevēlas redzēt veikalā apģērbus ar Krievijas prezidenta attēlu, varētu izraisīt nevis sašutumu, bet atbalstu.
No “Sputņik” publicētā video izriet, ka arī Valsts drošības dienests šajā lietā iesaistījies tieši krievu valodas dēļ.
“Krievu valoda tagad Latvijā ir kā sarkanā lupata, neskatoties uz to, ka 40% valsts iedzīvotāju ir krievvalodīgie,” apgalvots video titros.
Citās Krievijas interneta vietnēs tēma pasniegta nedaudz atšķirīgā veidā. Ļoti detalizēti tam piegājis portāls “Ridus.ru”, kur ievietots diezgan plašs raksts ar nosaukumu “Ko var ASV, bet nevar Latvijā”.
Autors mēģina pārliecināt, ka zīmols “Black Star” ir populārs daudzās pasaules valstīs un nekur līdz šim problēmas neesot radušās. Kā pierādījums pievienotas bildes ar kādiem amerikāņu mūziķiem “Poo Bear” un “HARV”, kuriem mugurā esot tieši apģērbi no šī ražotāja.
Uzreiz gan var pārliecināties, ka ne viens, ne otrs ar Putina vai Krievijas armijas krekliem nedižojas, apģērbi ir neitrāli un nezinātājam diez vai rastos priekšstats par to, kādam zīmolam tie pieder.
“Ridus.ru” autors norāda, ka reperis Timati esot ASV atvēris arī burgeru ēstuvi, un neviens neesot pieprasījis to slēgt.
“Tur viss normāli – cilvēki vienkārši ēd burgerus, pat nenojaušot, ka tādā veidā viņi atbalsta kādu režīmu. Viņi ir brīvi no šādām domām, jo izauguši pasaulē, kur labi saprot: biznesam nav robežu.”
Un atkal jau autors izliekas nesaprotam būtisko atšķirību – bulciņas ar Putina attēlu vai Krievijas armijas zvaigznēm ASV netirgo, un klienti, visticamāk, pat nenojauš, ka šai ēstuvei ir kāda saistība ar Krieviju, ko nevar teikt par jauno apģērbu veikalu tirdzniecības centrā “Alfa”, kur “krievu pasaules” ideoloģija ir būtiska mārketinga sastāvdaļa.
Tomēr visplašāko izplatību dažādos Krievijas un Latvijas krievvalodīgajos interneta medijos (“Baltnews.com”, “eadailycom”, “Ukraina.ru” un citos) guvis materiāls, kurā apgalvots, ka, neskatoties uz skandālu, latvieši esot jau iemīlējuši šo veikalu un pat lūguši tam piedošanu par sagādātajiem pārdzīvojumiem.
Pierādījumu tam nav, jo visi šie apgalvojumi balstīti vien uz veikala īpašnieces Jūlijas Poleņņikovas izteikumiem, kas tiek plaši citēti: “Saņēmām ļoti daudz pozitīvu atsauksmju no Latvijas iedzīvotājiem. Uz veikalu katru dienu nāk pat tādi cilvēki, kas nerunā krieviski, – latvieši. Jautā, kā mēs tiekam galā, izsaka neizpratni par saviem tautiešiem. Pat atvainojas par šo situāciju, viņiem ir neveikli. Neko sliktu savā veikalā mēs neesam dzirdējuši.”
“Baltija uzsēdināta uz diētas”
Nelielais rakstiņš un to pavadošais video, kas 11. septembrī ievietots interneta vietnē “Sputņik” un tās “Youtube” kanālā, ir labs piemērs, cik vienkārši ir dramatizēt jebkuru ziņu, ja tikai ir tāds nolūks.
Tās pamatā ir sausa statistika par cenu izmaiņām un inflāciju gada griezumā, taču Krievijas propagandas rupors tam pievienojis emocionālus komentārus, kas liek domāt, ka Baltijas valstīs ir sākusies pārtikas krīze un cilvēki te jau masveidā cieš badu.
“Maize kļuvusi nepieejama”, “Kartupeļi tagad ir zelta vērtē”, “Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji spiesti atteikties no ierastajiem produktiem”, “Baltija uzsēdināta uz diētas” – visi šie apgalvojumi savirknēti viens aiz otra.
Bet kādi tad ir fakti? Cenu kāpums tiešām bijis lielākai daļai pārtikas produktu, un par to septembra sākumā ziņoja Latvijas Finanšu ministrija. Maizei un graudaugiem kāpums par 8,5% salīdzinājumā ar pērno augustu, svaigiem dārzeņiem – 37,7%, kartupeļiem – 29,5%, cūkgaļai – 12,1%.
Tomēr tas nav kāds īpašs Latvijas vai Baltijas fenomens vai globāla tendence.
“Pašreiz šo pārtikas produktu cenu palielinājumu galvenokārt ietekmē ārējie faktori jeb ierobežotais piedāvājums pasaules tirgos. Nelabvēlīgie laika apstākļi gan pagājušā gada vasarā, gan arī šovasar vairākās Eiropas valstīs negatīvi ietekmēja graudaugu un dārzeņu ražas apjomu un piedāvājumu tirgū, tādējādi paaugstinot to cenas,” skaidro Finanšu ministrija.
Savukārt cūkgaļas cenu pasaulē ietekmē cūkgaļas deficīts Ķīnā, kura ir gan lielākais pasaules tirgus cūkgaļas ražotājs, gan patērētājs. Arī pašā Krievijā ir līdzīgas tendences, piemēram, nesen tika ziņots, ka maizes cenas tur pieaugušas par 9,6%, salīdzinot ar pagājušo gadu.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.
