Foto – Guntis Eniņš

Amatas krastu skaistie ieži un ainavas 1

Tā ir Latvijas straujākā – trakākā upe.
Upe, kas krastus kā kliņģerus grauž.
Tā ir upe, kas augstākās klintis lauž.
Upe, kas dejo rumbu un polku – 
skrien pa kreisi, griežas pa labi un atpakaļ.
 Upe, kas sevi mīlēt un apbrīnot liek. 
Tā upe lielākos kokus gāž un akmeņus veļ 
un loku lokiem bīstamus atvarus maļ. 
Tai visaugstākie krasti un brīnumu daudz, 
Senajā vārdā to upi par Amadu sauc.

 

VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
Latviju sasniegs plaša nokrišņu zona. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
Lasīt citas ziņas

Pirms 200 – 300 gadiem Amatas krastos nebija tie ieži un klintis, ko mēs redzam tagad; un krastu kraujām nebija vārdu. Ja bija, tad tie ir zuduši ar pašu stāvkrastu sabrukšanu pavasara ūdeņu mežonīgajās straumēs. Amatas skaistajos iežos nevar atrast senču buramburtus un vecākos gadskaitļus. Amatā nepludināja kokus, jo straume bija par traku. Par Amatas vareno krastu dinamiskajiem iežiem nav senatnē pierakstītu tautas teiku. Tikai šolaik tiek sagudrotas jaunas.

Ieži Amatas kraujās ir krituši, gāzušies, zuduši un radušies no jauna.

CITI ŠOBRĪD LASA

Zvārtes iezis savā krāšņumā parādījies pēc Pirmā pasaules kara, Dzilnas iezis pēc Otrā. Gubju smilšakmeņu stabs – 1978. gadā (sabruka 2003. g.). Par tiem lasiet manos 2012. gada rakstos.

Bet sarkani baltā un pelēki zilganā iežu krauja Kārļos, ko 1924. gadā nosauca par Ainavu krauju, tā gan savā vietā pastāv jau vairāk nekā 200-300 gadu.

Tā ir vecākā, augstākā, plašākā un kļuva par lielā atklājuma krastu Latvijā, seno latgaļu arheoloģijā.

 

Vācu pētnieku pierādījumi

Šīs kraujas iežus un ainavas, sākot ar 1791. gadu, pētījuši un zīmējuši, un rakstos apcerējuši slaveni vācu mākslinieki, dabas un vēstures pētnieki: Johans Vilhelms Krauze, Karls Gothards Grass un Johans Kristofers Broce, kā arī Vilhelms Fridrihs Ungerns-Šteinbergs.

Kārļu muižā viņi ieradās karietēs, droškās vai jāšus. Viņi ir sajūsmā par Amatas krauju Kārļu muižā, viņi to zīmē un cildina, apjūsmo lielisko ainavu, piemin smilšakmens alas, kazu gana grotu, ūdenskritumus, skatu laukumus, tiltiņus, paviljonus.

Bet V. F. Ungerns- Šteinbergs (1752 – 1832) raksta: “Tā ir Elizeja, apburta zeme, tā šķita kā dzīvo feju pasaule vai nezināma teātra dekorācijas… Šis ir skaistākais apvidus, ko esmu savā dzīvē ceļojumos redzējis… Ir nepieciešams iepazīstināt ar dzimtenes skaistākajām vietām vairāk svešzemju ceļotājus un pašus vidzemniekus…

Dabai šeit jābūt vienīgajai meistarienei, te nav jāieveido pārmēru saldi tempļi un acīs krītoši arhitektu būvējumi.”

18. gs. beigās Kārļu muižas īpašnieks grāfs Zīverss Ainavu krauju bija licis aprīkot ar kāpnēm, takām, tiltiņiem, skatu laukumiem, paviljoniem, ar peldu māju. Gravā, kas ir Ainavu kraujas ziemeļos, bija izveidoti pieci mākslīgi ūdenskritumi un ainavisku ūdenskritumu kaskādes. Tagad atlicis tikai viens, kas izskatās dabisks, un grava aizaugusi pirmatnējā mežonībā.

1905. gada revolūcijā Kārļumuižas pili nodedzināja. Nākamajos gados atjaunoja, bet Pirmā pasaules kara laikā tā atkal pārvērsta drupās.

Meklējot senos vietvārdus un pirms vairākiem gadu desmitiem taujājot vecākos iedzīvotājus, ir saklaušināts, ka zemnieki agrāk šo ainavisko romantiskām pastaigām aprīkoto krauju saukuši par Bizeni jeb Bizenes krastu, jo šeit bagātie nāca izbizoties.

 

Kā Ainavu krauja dabūja vārdu

Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņām muižas zemi virs gleznainās kraujas sadalīja četriem universitātes studentiem: kraujas dienvidu stūri zemesraga galā uz augstāka paugura – iecerētās mājas vietu – jaunais īpašnieks nosauca par Ainavām. Bet tikko sāka rakt mājai pamatus, tā atklājās, ka te ir seno latgaļu 11. – 12. gs. apbedījumi. Arheoloģijas izrakumos tika atsegti 17 apbedījumi. Tika atrasta visbrīnišķīgākā villaine, izrakstīta ar smalkām bronzā darinātām ugunszīmēm. Šī laikam ir visskaistākā kapu vieta Latvijā, līdzīga tai Carnikavas kapsētas kalna galā, Gaujas krastā, kur guļ dzejnieki Ojārs Vācietis un Ludmila Azarova.

Un tā kādreizējā Bizene jeb kungu valodā Kārļumuižas iezis kļuva par Ainavu krauju – augstāko, plašāko, skaistāko, vecāko, senvēsturē zīmīgu un dārgu.

 

1986. gadā vēl bija skaista

1970. gadā biju braucis Amatas trakajā straumē un peldējis tās ledainajā ūdenī, lai izvilktu mantas un laivu. Biju nakšņojis zem Zvārtes ieža, iepazinis Lustūzi un citus iežus. Bet 1986. gadā, uzsākot sistemātiskus Amatas pētījumus, 4. maijā, kad nonācu virs Ainavu kraujas, piezīmju blokā ierakstīju: “Es atklāju Amatu. Ainava ir tik iespaidīga, ka Amatas priekšā man kauns izteikties par tās skaistumu, jo būšu stipri nepilnīgs. Dziļi, dziļi lejā šalc un vizuļo upe, sagriezdamās dubultcilpās, atsizdamās smilšakmeņu iežos, virs kuriem svinīgi paceļas tumši zaļas egļu katedrāles. Bērzu pumpuri tikko raisās, zaru raksti caurredzami, upes vizēšana caur tiem saskatāma. Dziļi lejā tilts, kalnu ceļš, vēsturiskās dzirnavas un perspektīvā abi Amatas augstie senkrasti aiziet tālumā un laika mūžībā kā ledus laikmeta liecinieki. Pamalē saskatāma ūdenskrātuve un kokos pilnīgi ieaugusi Dambja ieža vieta.

 

Unikāla ģeoloģiska vērtība


Ainavu krauja nav klints, un arī par iezi to nevar saukt. Kraujas slīpums ap 450. Tā noaugusi ar kokiem, un vasarā ainava vairs nebūs tik skaista un plaša. Ainavu krauja ir izrobota ar izbrukumiem, noslīdējumiem, piekritusi ar smilšakmeņu bluķiem, dolomītu plāksnēm, avoti, staignāji, iekšārāvēji, nošļukumi, plūstošu mālu lavīnas, slīdošu dolomīta šķembu sabirumi, avoti dažādos horizontos. Te ir savdabīga maza pasaule, pavērsta pret austrumiem. Dīvainas sugu piemērošanās spējas. Egļu zari kraujā kļuvuši ložņājoši, tie lien pa zemi uz leju vairākus metrus zem sava celma.

Ar vienkāršu paņēmienu es izmērīju Ainavu kraujas augstumu: nostiepu stipru auklu no pašas augšas līdz ūdenslīmenim, noteicu kraujas slīpuma leņķi, izmērīju auklas garumu, tad no šiem lielumiem noteicu kraujas augstumu. Tas iznāca 46 metri.

Augstākā krauja vairāk nekā puskilometru garumā bagāta ar iežu atsegumiem. Šie 46 m ir tāds kā mistikas robežskaitlis. Krauja virs Ķūķu klintīm arī 46 m. Zvārtes ieža tagadējais noslīdējums, rēķinot pēc padomju armijas 10 000 mēroga kartēm, arī sanāk 46 m.

Tagad ir moderno instrumentu laikmets. Bet tomēr ne Gaujas Nacionālā parka darbinieki, ne citi zinātnieki ar modernajiem GPS aparātiem nav noteikuši lielāko iežu, klinšu un krauju precīzu augstumu. Ekskursiju gidi var stāstīt un žurnālisti rakstīt pēc savām vajadzībām un vēlmēm.

Ainavu krauja ir arī vēl viena ģeoloģiska vērtība – tā ir pilns Amatas svītas griezums, pieņemts par tās stratotipu (pilnīgāko paraugu). Virs Amatas svītas smilšakmeņiem pašā augšā vēl Pļaviņu svītas dolomītu slāņi, zem tiem dažādu krāsu un dažāda biezuma smilšakmeņu joslas mijas ar mālu slāņojumiem, virs kuriem izplūst avoti.

 

Skumjas

Ainavu krauja zūd. Precīzāk: pati krauja jau pastāv, bet vasarā, kad salapo koki, plašāko, skaistāko Latvijas ainavu vairs grūti saskatīt. Ziemeļu un dienvidu galos atlikusi tikai šaura spraudziņa. Dambju iezis nav saskatāms. Tas tagad pilnīgi ieaudzis kokos, kaut gan 20. gadsimta 20. un 30. gados bija vertikāla kaila dolomīta siena.

Visskaistākā un plašākā visā puskilometra garumā Ainavu krauja (Bizene) ir bijusi pirms 200 gadiem. Skuju māju saimnieks Andrejs Skuja jau no bērnības gadiem un vēlāk atceras pārvērtības ar Ainavu krauju; un pēdējos divdesmit trīsdesmit gados tā ir aizaugusi visstraujāk.

Lai atjaunotu ainavu virs augstākās kraujas, vajadzētu rīkot koku izciršanas talkas un veidot vismaz dažas ainavas atvēruma joslas. Sava novada pētnieks Andrejs Skuja aicina pavasarī rīkot ekspedīciju, lai rūpīgi pārmeklētu Ainavu kraujas nogāzi. Viņš cer, ka izdotos atrast grāfa Zīversa ierīkoto kāpņu un taku liecības.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
Latviju sasniegs plaša nokrišņu zona. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Sinoptiķi nāk klajā ar nākamās nedēļas prognozēm – cik lielam aukstumam jāgatavojas? 14
Stendzenieks skeptisks par sabiedrības sajūsmu par Kariņu: “Paskatīsimies, kā mēs izdzīvosim!” 143
Kā risināt problēmu ar pacientiem, kas neierodas un neatsaka pieteikto vizīti? Atbild Pavļuts
Lasīt citas ziņas
VDD nosūtījis NEPLP informāciju saistībā ar “TV Rain”. Kas notiks ar tā licenci Latvijā? 5
Maskava: Ukrainas dronu triecienos Krievijā nogalināti trīs karavīri 63
Putins samazina atbalstu iedzīvotājiem un izmēģina atjaunoto Krimas tiltu 45
Ir gandrīz skaidrs nākamās valdības sastāvs. “Vakants” vēl veselības ministra krēsls 44
Traktori cīnās par titulu Gada traktors 2023 – konkursā piedalās 16 modeļi no 13 ražotājiem 6
22:26
Maskava: Ukrainas dronu triecienos Krievijā nogalināti trīs karavīri 63
22:21
VDD nosūtījis NEPLP informāciju saistībā ar “TV Rain”. Kas notiks ar tā licenci Latvijā? 5
22:11
VIDEO. “Sauciet dakteri!”. LTV žurnāliste tiešajā ēterā zaudē samaņu, policijas priekšnieks Ruks rīkojas nekavējoties
VIDEO. Krievi atkal apšauda Ukrainu, veiksmīgi notriektas 60 no 70 krievu raķetēm 86
VIDEO. Krievu tankisti brauc pa taisno virsū mīnām. Kareivji bēg, ko kājas nes 17
Kremļa propagandiste Kijevai atombumbu nesola: “Ar Ukrainu taču mēs nekarojam!” 59
Video. Dagestānas piekrastē neskaidru iemeslu dēļ izskaloti tūkstošiem beigtu roņu
VIDEO. Vulkāni sāk mosties visā pasaulē – pēc zemestrīces Indonēzijā izvirst Semeru vulkāns 21
Latviju sasniegs plaša nokrišņu zona. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Stendzenieks skeptisks par sabiedrības sajūsmu par Kariņu: “Paskatīsimies, kā mēs izdzīvosim!” 143
Kā risināt problēmu ar pacientiem, kas neierodas un neatsaka pieteikto vizīti? Atbild Pavļuts
Kas īsti ir EURIBOR un kā tas ietekmē mājsaimniecības? Skaidro Latvijas Bankas ekonomists 5
Baltijas valstīm būs jāpārveido dzelzceļa sliežu tīkls atbilstoši Eiropas standartiem
Zviedrijā nošauts populārs čečenu blogeris, prokremliskā čečenu līdera Kadirova kritiķis
VIDEO. Populārās ukraiņu influenceres Sofijas Stužukas mājā Rīgā iemesta degmaisījuma pudele 9
Atslēgas mūsu nākotnei – saruna par Latvijai tik būtisko grāmatu “Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi”
Tukumnieki sūta siltumu ukraiņiem – ierakumu sveču manufaktūra ar 25 cilvēkiem 12
FOTO. Jūrmala saposusies svētkiem – iedegta galvenā pilsētas egle, krāsainu lampiņu gaismā mirdz Dzintaru mežaparks
Truksni no partijas neizraidīs – esot jau saņēmis “ļoti bargu sodu”
Upe liela, bet kuģīšu maz… Kāpēc Rīgā nav attīstīts ūdenstransports?
Kārlis Streips: Visa mūža garumā Tramps ir bijis žuļiks un krāpnieks
VIDEO. Pieķerti melos – prinča Harija un Meganas Mārklas dokumentālajā seriālā izmantots kadrs, kam nav nekāda sakara ar karalisko ģimeni
“Krievi ir okupējuši 16% Ukrainas. Viņi paši sevi ir iedzinuši stūrī,” vērtē Pudāns 40
Speciālizlaidums. Jaunākais par karu Ukrainā kopā ar Jānis Slaidiņu 20
Kremlis noraida Baidena miera sarunu noteikumus – Krievija grib anektēto Ukrainas teritoriju atzīšanu
Īrēt mājokli – vairāk mīnusu, nekā plusu? 7