Anita Daukšte: Apokalipses pravieši, Krievijas draudi un glābiņu scenāriji
0
Jau kopš jūlija sākuma ar lielāku vai mazāku intensitāti publiskajā telpā parādās ziņas par Krievijas agresijas eskalāciju un scenārijiem NATO valstu izaicināšanai, lai “pierādītu NATO 5.panta paralīzi”.
Laikā, kad par to intensīvi runāja Polijas un citu Rietumvalstu līderi, Latvijas augstākās amatpersonas “izmantoja brīnišķīgo iespēju paklusēt”, izsakot vien dažas frāzes par situācijas ar Krievijas draudu nemainīgumu jeb permanento dabu.
Situācija mainījās pagājušajā nedēļā, kad ar paziņojumu soctīklos nāca klajā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un viņam sekoja Ministru prezidents Andris Kulbergs, runājot par Krievijas draudu eskalāciju.
Citēšu daļu no Valsts prezidenta paziņojuma: “Latvijai tuvākajās nedēļās lielākie riski ir saistīti ar Saeimas vēlēšanām. Gan kiberuzbrukumi, migrācijas spiediens uz Baltkrievijas robežas, dronu incidenti, info kampaņas u.c. Tādēļ esam lūguši palielinātu NATO gaisa patrulēšanas iznīcinātāju klātbūtni, pagarināta operācija Vilkatis, pastiprināti darbojas iekšlietu un drošības struktūras.
Bieži tiek runāts par nelielu Krievijas specvienību iebrukumu sabiedroto valstu teritorijā un NATO 5.panta paralīzi. Arī šis scenārijs tiek uztverts nopietni.
Gan Latvijas bruņotie spēki, gan šeit izvietotās NATO vienības dos stingru pretsparu, negaidot diskusijas Briselē, šādi plāni un pilnvaras jau ir dotas.”
Kulbergs, sekojot Rinkēvičam, steidza mierināt, ka runas par konvencionālu iebrukumu nav, utt.
Kad rakstīju vārdus “situācija mainījās pagājušajā nedēļā”, ar to saprotu amatpersonu publiskās retorikas maiņu, nevis ko citu. Lai gan tieši “kas cits”, proti, izlūkdienestu informācija, ir tā, kas likusi valsts augstākajām amatpersonām nākt klajā ar šāda veida paziņojumiem. Kas tieši ir mainījies izlūkošanas ainā par Krievijas nodomiem uzbrukt (sauciet, kā gribat – hibrīdā, vai citā veidā) saviem Rietumu kaimiņiem, tas ir, mums?
Vai tas ir kaut kādā veidā saistīts ar ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes Džona Retklifa augusta beigu vizīti Maskavā un vai tā tiešām ir mainījusi drošības situāciju NATO Austrumu (un ne tikai) flangā? Edgars Rinkēvičs aicina mainīt hibrīdapdraudējuma definīciju “…Jāsāk ar to, ka ilgu laiku esam pieļāvuši kļūdu, dēvējot sabotāžu, teroraktus, diversijas utt par hibrīdapdraudējumu. Tas rada tādu nevainīgu sajūtu, gluži kā par hibrīdauto runājot. Par šo jau esam runājuši ar daudzu valstu kolēģiem. Šāda doktrīnas maiņa palīdzēs mobilizēt sabiedroto atbalstu.”.
Tātad – no vienas puses – “plašs iebrukums nav gaidāms”, bet to, ko dēvējām par hibrīduzbrukumu, turklāt konsekventi, tagad jādēvē par uzbrukumu. Kāpēc? Laikam jau tāpēc, ka pretējā gadījumā, paliekot pie vecajiem formulējumiem, NATO 5. pants tiešām būs paralizēts.
Diez vai Latvijas augstākās amatpersonas riskētu ar šādām biedējošām ziņām, ja tam nebūtu pamats.
Viena no augstākajām komunikācijas prasmēm ir sliktas ziņas pavēstīt tā, lai tās pašas par sevi nekļūtu par panikas avotu. Tomēr Latvijas prezidenta piesauktais vēsturiskais konteksts (par kuru viņš runā saistībā ar Krieviju), diemžēl traucē sabiedrībai jebkādu paziņojumu, un īpaši par Krievijas draudiem, uztvert mierīgi. Īpaši tiem, kuri zin vēsturisko kontekstu attiecībā uz kādreizējo Kārļa Ulmaņa runu “Es palikšu savā vietā, un jūs palieciet savās,” 1940. gada 17. jūnija vakarā pirms mūsu valsts okupācijas.
Raksta virsrakstā pieminēju vārdus “glābiņa scenāriji”, jo izskatās, ka šādi scenāriji būs jāizstrādā katram pašam. Diez vai kāds būs spējīgs izlasīt “NATO 4000 lappušu plānu austrumu flangam” gadījumam, ja notiktu kāda eskalācija. Par šāda plāna esamību pagājušās nedēļas nogalē runāja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzepe Kavo Dragone. Ja vien, protams, nav plānots Krieviju nomētāt ar šo plānu izdrukām, piedodiet par stulbu joku, bet šādas ziņas pašas uz tādu uzprasās).
Otrs – būtu ļoti vēlams zināt, cik ātri šādi glābiņa scenāriji ir jāizstrādā. Ja Rinkēvičs piemin Saeimas vēlēšanas kā vienu riska faktoru (3.oktobrī), tad Francijas izlūkdienesti savos scenārijos kā iespējamu laiku būtiskai Krievijas eskalācijai pret Eiropu tagad apsver 2027. gada rudeni, vēsta “France Télévisions”.
Jebkurā gadījumā – Latvijas valsts amatpersonām – norādot uz visu dienestu – militāru un iekšlietu – gatavību Krievijas eskalācijai, būtu lietderīgi atbildēt arī uz pavisam parastiem, kā tagad moderni teikt – konvencionāliem – jautājumiem: piemēram, par apziņošanu un rīcības scenārijiem elektrības atslēguma gadījumā.
Vai kas ir mainījies kopš augusta vētras, kad visi gatavības scenāriji krīzes situācijai izrādījās izmetami, jo vienkārši – nav elektrības? Ja gribas teikt mierinājuma vārdus sabiedrībai, tad vislabāk tie sanāks ar paziņojumiem par konkrētiem darbiem.
