FOTORECEPTE: Mācāmies gatavot gardu jo gardu picu 0
Pica garšo daudziem. Plāna un kraukšķīga, pārklāta ar tomātu mērci, sieru un citām piedevām. Kvalitatīvi pagatavota un izcepta, tā kūst mutē. Ko vajadzētu zināt, lai mājās izdotos garda pica?
Bez siera cepures
Lai atklātu garšīgas picas noslēpumu, devāmies iztaujāt starptautiskā ātrās ēdināšanas restorānu tīkla “Pizza Hut” pirmās picērijas Latvijā šefpavāru Vadimu Nalivaiko, kuram ir ārvalstīs gūta pieredze picu cepšanā. – Picas dzimtene ir Itālija, kur katrā reģionā to cep mazliet atšķirīgi, piemēram, vienā vietā pamatne ir biezāka, bet otrā – plānāka un kraukšķīgāka, pat mazliet apdedzināta, – viņš stāsta. – Tomēr itāļu picām pamatne nav bieza – vien trīs līdz pieci milimetri. Amerikā, ko pārstāv mūsu picērija, maizes kārtiņa ir vismaz divus centimetrus bieza, turklāt maliņas uzloka un tajās pat pilda siera nūjiņas. Itāļu un amerikāņu picas atšķiras vēl ar to, ka pirmās cep uz neietaukotas pannas, bet otrās liek uz ieeļļotas pannas. Amerikāņiem picas ir taukainas.
Taču picas pagatavošanai nepieciešamie pamatprodukti ir nemainīgi: kviešu milti, ūdens, olīveļļa, sāls, cukurs un raugs mīklai, tomātu mērce un siers garnējumam. Pārējās sastāvdaļas var kombinēt pēc savām vēlmēm. Šefpavārs gan brīdina, ka ar daudzumu nevajadzētu pārspīlēt, jo tad pica izcepsies slikti vai arī pārāk ilgi cepta sakaltīs. Vēl virskārtā nevajadzētu bagātīgi likt sieru. Zem siera cepures tomāti, paprika un citas sastāvdaļas sautēsies, izdalīs šķidrumu, tāpēc pamatne izmirks. Picu būs gan grūti izcept, gan tā būs negaršīga – ūdeņaina. Tāpēc uz pamatnes vispirms jāziež tomātu mērce, tad jāliek sarīvētais siers un visbeidzot garnējums.
