Instrukcija “Kā taisīt cilvēku” 0
Latvijā ar gēnu izpēti nodarbojas Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC). Kā var uzskatāmi parādīt, kas īsti ir gēni un ko var izpētīt un ko ne, jautāju centra vadošajiem pētniekiem Lienei Ņikitinai-Zaķei un Dāvidam Fridmanim. Viņi stāsta, ka viena cilvēka genomā ir 22 000 gēnu pāru, jo mūsu tapšanas “instrukcijā” katram no tēta ir viens sējums un no mammas – otrs. Bieži ir tā, ka vienā sējumā tā “instrukcija” ir pamatīgāka, bet otrā – nav tik ļoti; un pirmā ir dominantā – piemēram, brūnās acis dominē vairāk. Ja tētim acis ir brūnas un mammai zilas, tad ir diezgan liela iespēja, ka bērniņam būs brūnas. Bet ne vienmēr, jo varbūt tētī ir noslēpusies arī tā zilo acu kopija.
Ja pašu genomu salīdzina ar grāmatu, tad hromosomas būs 23 nodaļas šajā grāmatā, un katrā nodaļā – vairāki tūkstoši stāstu, saukti par gēniem, salīdzina Liene Ņikitina-Zaķe. Un turpina: katru stāstu veido paragrāfi, kas ir eksoni (gēna daļas, kas ir konkrēta recepte proteīniem), un starp šiem paragrāfiem ir “reklāmas iestarpinājumi”, kurus sauc par introniem. Katrs paragrāfs ir veidots no vārdiem, kurus sauc par kodoniem, un katrs vārds uzrakstīts ar burtiem, kurus sauc par bāzēm.
Latvijā jau 2001. gadā sāka veidot valsts iedzīvotāju genomu datubāzi. “Līdz šim esam ievākuši ģenētisko materiālu no 30 000 Latvijas iedzīvotāju. Pētām to, kas ir aktuāli medicīnā – kā slimības veidojas, kā ar tām var cīnīties,” stāsta L. Ņikitina-Zaķe. “Esam veikuši dažus pētījumus arī personalizētās medicīnas jomā – tas ir, ja cilvēkam ir konkrētas ģenētiskās īpatnības, kādas ir viņam vajadzīgās medikamentu devas u. tml. Iedzimtu slimību gadījumā genomā atrodamas atbildes uz daudziem jautājumiem. Piemēram, arī otrā tipa diabētam, kas parādās cilvēka dzīves laikā, ir ģenētisks pamats.”
Politiskie uzskati nepārmantojas
Ko mediķe un biologs saka par gēnu saistību ar politiskajiem uzskatiem? L. Zaķe-Ņikitina ir vienisprātis ar sociālantropoloģi, ka temperaments, rakstura atvērtība, uzskatu noturība komplektā ar apkārtējo vidi un audzināšanu arī veido tos politiskos uzskatus: “Politiskie uzskati kā tādi neiedzimst, nepārdzimst un nepārmantojas. Tos veido cilvēks atkarībā no iekšējām dotībām un no tā, kas viņam ir apkārt.”
Dāvids papildina – katrs izvēlas politiskos uzskatus atbilstoši temperamentam un videi, kurā viņš dzīvo. Ļoti svarīgi, ko māca ģimene. Mūsu temperaments ir atkarīgs no tā, cik ātri tiek nodoti nervu impulsi, cik ātri sinapses spēj to signālu pārnest no viena uz otru.
Rakstura atvērtība savukārt atkarīga gan no iedzimtības, gan no tā, cik traumatiska vai labvēlīga bērnība bijusi. Liene teic: “Piemēram, cilvēkam var būt tieksme uz atkarībām, taču, ja viņš ir audzis tādā ģimenē, kur mācīts, ka tas ir slikti, viņš būs iemācījies šo tieksmi sublimēt. Savukārt cits, kuram ir tādas pašas tieksmes, bet nav bijis šīs audzināšanas, vides ietekmes faktora, palaiž visu brīvā vaļā, un tad rodas problēmas. Vide ļoti daudz ko koriģē.”
INTERESANTI
Muskuļainie – labēji, vārguļi – kreisi?
Saikni starp cilvēka politiskajiem uzskatiem un citām cilvēka īpašībām pēta arī citi zinātnieki. Piemēram, Ārhusas universitātes (Dānija) profesors Mihaels Bangs-Petersens, pētot, kā evolūcijas gaitā veidojušies mūsdienu cilvēku uzskati par politiku, pievērsies arī šādam tematam: ko vīrieša bicepsu lielums liecina par viņa politiskajiem uzskatiem (www.medicaldaily.com publikācija 2013. gada maijā). “Dāņu pētnieki pierādījuši, ka fiziski spēcīgi vīrieši atbalsta labēju politiku, bet fiziski vājāki – kreisu,” atsaucoties uz dailymail.co.uk publikāciju, kur vēstīts par šī paša zinātnieka secinājumiem, nesen tviterī vēstīja Nacionālās apvienības politiķis Jānis Iesalnieks. Publikācijā sacīts arī, ka sievietēm gan šī saistība starp fizisko spēku un politiskajiem uzskatiem nav konstatēta. Pēc tam J. Iesalnieks saņēma arī jautājumu no citiem “čivinātājiem”: “Cik cm ir jūsu bicepsu apkārtmērs?”
