G. Catlaks stāstīja, ka apspriesta iespēja arī likt skolu absolventiem kārtot eksāmenu tiešsaistē. Tad uzdevumi būtu redzami tikai eksāmena norises brīdī, taču arī šādas sistēmas ieviešana prasītu lielus materiālos ieguldījumus. Skolām, kur vienlaikus mācības pabeidz pat vairāki simti skolēnu, pirms šādas sistēmas ieviešanas būtu jāpērk daudz jaunu datoru. Tāpat būtu jāuzlabo tīmekļa pārklājuma kvalitāte skolās un tāpat būtu risks, ka eksāmena norises laikā var rasties tehniskas problēmas. Dānijā viens eksāmens tīmekļa problēmu dēļ jau izgāzies. 0
Valsts policijas pārstāve Gita Gžibovska informē, ka par trijām eksāmenu uzdevumu noplūdēm šī mācību gada noslēgumā ir ierosināts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, ja to izdarījusi persona, kas nav valsts amatpersona un kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par ziņu glabāšanu. Par to var sodīt pat ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam. Tiesa, nevienā no kriminālprocesiem aizdomās turamo pagaidām nav. Kā sola Izglītības un zinātnes ministra biroja vadītājs Andis Geižāns, nākamgad plānots rīkot seminārus izglītības pārvalžu vadītājiem, kur tiks atgādināts arī par atbildību, kas iestājas par eksāmenu uzdevumu noplūdināšanu. “Tas pārvalžu vadītājiem būs jāpārrunā ar skolu direktoriem, jo iespējams, ka kādam tas ir aizmirsies,” secina A. Geižāns.
