Arno Jundze šokēts: Kas notiek ar mūsu izglītības sistēmu? 0
Sākoties jaunajam mācību gadam, Latvijā skolas gaitas uzsāk aptuveni 19 tūkstoši pirmklasnieku. Šis skaits, protams, varētu būt lielāks, tomēr kultūras žurnālistu, Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētāju un TV24 raidījuma “Grāmatu kods” vadītāju Arno Jundzi vairāk par pirmklasnieku skaitu satrauc kāda cita ziņa.
TV24 raidījumā “Preses klubs” Jundze pievērsās jautājumam par Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti un skolēnu sasniegumiem. Viņš norādīja, ka pēdējo divu gadu laikā vairāk nekā tūkstotis skolēnu nav spējuši nokārtot 9. klases centralizētos eksāmenus, kas licis viņam aizdomāties par to, kas notiek ar izglītības sistēmu Latvijā.
“Iznāk, ka viņiem nemaz nav pamatizglītība,” norāda Jundze.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka iepriekšējos gados 9. klases centralizētajos eksāmenos katru gadu ap 800 skolēnu nesasniedza minimālo slieksni. 2026. gadā, piemēram, matemātikas eksāmenu nenokārtoja 750 skolēni, bet latviešu valodas eksāmenu 150 skolēni.
Jundze šos skaitļus sasaistīja ar bērna ceļu izglītības sistēmā. Viņaprāt, ir būtiski saprast, kāpēc bērns, kurš pirmo reizi skolas durvis ver ar interesi un vēlmi mācīties, pēc vairākiem gadiem nonāk situācijā, kurā nespēj sekmīgi nokārtot pamatizglītības noslēguma pārbaudījumus
Viņš norādīja, ka šādā situācijā jautājums vairs nav tikai par atsevišķu skolēnu sekmēm, bet gan par to, cik efektīvi darbojas pati izglītības sistēma.
Tikmēr šogad izglītības sistēmā paredzētas vairākas būtiskas izmaiņas. Izglītības un zinātnes ministrija augustā paziņoja, ka no jaunā mācību gada plānots mainīt arī 9. klases centralizēto eksāmenu regulējumu. Paredzēts atteikties no minimālā procentuālā sliekšņa, kas skolēnam jāsasniedz 9. klases eksāmenos, lai saņemtu apliecību par pamatizglītību.
Vienlaikus centralizētie eksāmeni arī turpmāk saglabās nozīmi kā skolēnu zināšanu un izglītības kvalitātes novērtēšanas instruments. No 2026./2027. mācību gada 9. klasē plānots ieviest arī centralizēto eksāmenu dabaszinībās.
