Tikai dažas nedēļas pirms skolas sākuma Izglītības un zinātnes ministrija rosina ieviest būtiskas pārmaiņas 1
Tikai pāris nedēļas pirms jaunā mācību gada Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sagatavojusi vairākus grozījumus, lai precizētu jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” piemērošanu no nākamā mācību gada, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
Viens no priekšlikumiem paredz 2026./2027. mācību gadā saglabāt valsts finansējumu pedagogu algām arī 10.-12. klašu grupās, kurās ir vismaz 15 skolēni. Pašreizējais regulējums paredz 30 skolēnu slieksni. Finansējumu mazākām klašu grupām aprēķinās proporcionāli faktiskajam skolēnu skaitam.
Šāds pārejas risinājums pašvaldībām dos vairāk laika pielāgot skolu tīklu jaunajam finansēšanas modelim un pieņemt ilgtermiņa lēmumus par izglītības iestāžu attīstību, pamato IZM.
Savukārt skolās, kurām jaunā finansēšanas modeļa ieviešanai piemēro īpašus nosacījumus, 1.-6. klašu grupās būs pieļaujamas skolēnu skaita svārstības 25% robežās, bet 7.-9. klašu grupās – 10% robežās. Šajās skolās vidusskolas posmā līdz 2027. gada septembrim saglabās pārejas nosacījumu par vismaz 15 skolēniem klašu grupā.
Līdztekus paredzēts atcelt pašreizējo 2% ierobežojumu valsts mērķdotācijas pārdalei starp skolotāju, atbalsta personāla, skolu direktoru un direktoru vietnieku darba samaksai. Tas skolu vadītājiem ļautu elastīgāk izmantot piešķirto finansējumu atbilstoši faktiskajām personāla vajadzībām. Tomēr, kā norāda IZM, finansējums prioritāri jānodrošina mācību procesa īstenošanai nepieciešamajam pedagoģiskajam un atbalsta personālam, kā arī speciālās izglītības programmu īstenošanai.
Grozījumi paredz arī precizēt tālmācības finansēšanu, dubultojot finansējuma aprēķinā piemērojamo koeficientu pašvaldību skolām, kas 1.-9. klašu posmā paralēli klātienes mācībām īsteno tālmācības programmas. Ministrija norāda, ka tas palīdzēs nodrošināt pamatizglītības pieejamību arī Latvijas diasporas bērniem ārvalstīs.
Tālmācības programmām vienlaikus noteiks vismaz 15 skolēnu slieksni klašu grupā.
Atsevišķi grozījumi paredz valsts budžeta mērķdotācijas finansēto amatu lokā iekļaut sociālos pedagogus. Tāpat valsts ģimnāziju direktoriem un direktoru vietniekiem paredzēts finansējums 10% piemaksai, kas jau ir paredzēta pedagogiem, kuri šajās skolās īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.
Pedagogu atalgojuma reforma tika pieteikta jau 2023. gadā, kad par izglītības nozari atbildēja partiju apvienība “Jaunā vienotība”. Reformas mērķis ir mazināt nevienlīdzību pret skolotājiem, jo algu pieaugums līdzšinējā modelī “Nauda seko skolēnam” bija atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.
Modelis “Programma skolā” daļēji ieviests jau no 2025. gada 1. septembra, bet pilnībā to ieviesīs no šī gada 1. septembra. Tā īstenošanai 2026. gadā paredzēti papildu 45 miljoni eiro, bet turpmākajos gados būs nepieciešams vēl lielāks finansējums.
Jaunais regulējums paredz, ka pilnu valsts finansējumu saņems skolas, kas atbildīs noteiktajiem kritērijiem par skolēnu skaitu klasēs un klašu grupās, kā arī prasībām par skolas lielumu un struktūru, ņemot vērā tās atrašanās vietu.
Skolu tīkla kritēriju izstrāde izraisīja plašas diskusijas. Dažādu politisko spēku, pašvaldību, nozares organizāciju un iedzīvotāju pārstāvji vairākkārt pauduši iebildumus pret IZM piedāvātajiem minimālā skolēnu skaita kritērijiem, norādot uz bažām par iespējamu skolu slēgšanu, īpaši reģionos un lauku teritorijās.
