Sevis izzināšana dzīves garumā 7
– Saki, kur slēpjas aktiera profesijas burvība? Tik daudzi vēlas to apgūt, arī es savā laikā mēģināju iekļūt aktieros, bet neizdevās.
– Aktiera profesija ir sevis izzināšana dzīves garumā. Jaunībā var interesēties par visu ko – par zvēriem, akmeņiem, bet, ja grib izzināt sevi, tad “velk” uz aktieriem. Tā ir arī enerģijas apmaiņa, un, tiklīdz esi “nogaršojis” spēlēšanas sajūtu, kļūst grūti no tās atteikties. Mans vienpadsmitgadīgais dēls piedalās izrādē “Oblomovs”, kurā viņš lasa vēstuli. Dēls ar nepacietību gaida, kad būs nākamā izrāde. Bērns arī sajūt šo skatuves vilkmi.
– Bet vai tomēr tas nav bīstami – ielaist sevī svešas enerģijas, iemiesoties dažādos skatuves tēlos?
– Vienkārši tas nav. Nezinu, kādā slānī tur augšā aktieri nokļūst, bet bezjēdzīgi tagad sākt par to domāt. Kad ir mēģinājumu process un maksimāli sevi tērē, tad aizdomājies, kāpēc to dari. Un, kad ietiec iekšā citā cilvēkā, tad pēc izrādes jātiek no viņa ārā. Bet ar gadiem jau šī tehnika izveidojas.
– Vai uz mājām teātrī gūtās emocijas nenes?
– Ja izrādē gadījušās kādas kļūmes, tad domāju – ak, šausmas, nākamajā reizē tās jāizlabo. Pēc labi nospēlētas izrādes ir enerģijas pieplūdums, tāds adrenalīns, ka nevar aiziet gulēt. Sajūtas līdzīgas kā šoferiem, kas lielā ātrumā nobraukuši divsimt kilometru.
