Atklās piemiņas plāksni komponistam Helmeram Pavasaram 0
Rīgas svētku laikā ar piemiņas plāksnes atklāšanu un īpašu piemiņas koncertu tiks godināts komponists, ērģelnieks, diriģents un pedagogs Helmers Pavasars (1903–1998), pavēstīja Liena Bogatirēviča, Rīgas Sv. Pētera baznīcas pārvaldes projektu vadītāja.
Svētdien, 18. augustā, plkst. 13 pie nama Pulkveža Brieža ielā 8, kur H. Pavasars dzīvoja no 1940. līdz 1944. gadam, kad bija spiests doties trimdā uz Vāciju, tiks atklāta viņam veltīta piemiņas plāksne, ko veidojis mākslinieks Jānis Strupulis.
Tās pašas dienas plkst. 15 Rīgas Sv. Pētera baznīcā notiks komponistam veltīts koncerts, kurā muzicēs Latvijas Republikas Zemessardzes jauktais koris “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā, kā arī Cēsu Mūzikas vidusskolas un Valmieras Mūzikas skolas audzēkņi un absolventi.
Helmers Pavasars dzimis Valmieras apriņķa Lejasciemā prāvesta Eduarda Pavasara ģimenē.
Līdz 1931. gadam Helmers Pavasars darbojās kā mūzikas skolotājs un ērģelnieks Rīgā. Pēc tam – kora diriģents, ērģelnieks, vijoles spēles pasniedzējs mūzikas skolās Valmierā (1931–1932) un Cēsīs (1931–1940), kur no 1934. gada bijis arī tās direktors.
Cēsīs viņš dibināja un vadīja pilsētas simfonisko orķestri un strādāja par vijoles spēles pasniedzēju un diriģentu arī Cēsu Skolotāju institūtā (1938–1940). No 1940. gada bijis teorētisko priekšmetu docents Latvijas Konservatorijā.
Pirms 1938. gada IX Dziesmu svētkiem izsludinātajā kora jaundarbu konkursā Helmera Pavasara kora dziesmas saņēma vairākas Latviešu dziesmu svētku biedrības godalgas.
Otrā pasaules kara beigās viņš devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur darbojās kā mācībspēks Baltijas universitātē Pinebergā. Strādāja par kora diriģentu un ērģelnieku, galvenokārt Hamburgā.
1954. gadā H. Pavasars uzsāka ērģelnieka darbu Londonā, bija virsdiriģents Anglijas Latviešu dziesmu dienās (1958, 1961, 1967), kā arī 1. Eiropas Latviešu dziesmu svētkos Hamburgā (1964).
1990. gadā Helmers Pavasars piedalījās XX Latviešu vispārējo Dziesmu svētku sarīkojumos Rīgā un saņēma Latvijas Mūzikas akadēmijas goda profesora grādu.
