Atvadoties no Imanta Mežaraupa (10.10.1958. – 21.06.2013.) 0
Dziesmu svētku priekšvakarā sakām mūža ardievas komponistam, mūzikas pedagogam un diriģentam Imantam Mežaraupam. Viņa sirdij stājoties, Latvijas mūzikas kultūra zaudējusi neparasti spēcīgu un spilgtu personību.
Ar pirmo atmodas pacēluma saviļņojumu 1988. gadā Rīgā folkloras festivālā “Baltica” viesojās ASV latviešu ansamblis “Kolibri”, pārsteidzot ar jaunu mūzikas valodu, kurā drosmīgi savijās latviešu tradicionālā mūzika un mūsdienu mūzikas vēsmas. Viens no ansambļa līderiem – Imants Mežaraups – pēc tam arvien biežāk viesojās savā kopš bērnības izlolotajā sapņu zemē, visbeidzot pārceļoties uz dzīvi šeit un dāvājot savu talantu tēvzemei.
Vairāki simti Latvijas jauno profesionāļu, Rīgas Doma kora skolas, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas un RPIVA absolventi, atcerēsies Imantu Mežaraupu – ārkārtīgi zinošu, daudzpusīgu, dziļu pedagogu, kā arī atraktīvu un harismātisku personību. Apgūstamās vielas spilgtākai demonstrēšanai viņš nevilcinājās likt lietā savu izcilo aktiera meistarību un improvizētāja garu, kas mācību procesu padarīja pavisam vieglu un aizraujošu.
Vairāki mūziķi, kolektīvi, orķestri un ansambļi, tostarp kamerorķestris “Sinfonietta Rīga» un ansamblis «Altera veritas”, neaizmirsīs Mežaraupa gara mantojumu – viņa kompozīcijas. Tajās veiksmīgi un balansēti savijas intelektuālā un emocionālā stīga.
Iespējams, ka Filadelfijas Tempļa universitātē studētās inženierzinātnes palīdzēja tik veiksmīgi celt mūzikas telpu, savukārt doktora studijas kompozīcijā – izstrādāt orķestrācijas meistarību un tehnisko izsmalcinātību. Visubeidzot bagātā muzikālā pieredze lika Latvijas laikmetīgajā mūzikā uzplaukt jaunai krāsai, kuras spektrā apvienojas džeza ritmi un improvizācijas azarts, latviešu tautas mūzikas gars, avangarda tehnikas un krāšņumkrāšņas harmonijas.
Vairāki trimdas latviešu kori ASV un Talsu ev. luteriskās baznīcas koris paliks Imanta Mežaraupa – diriģenta iedvesmas spārnoti. Tik daudziem kolektīviem Mežaraups licis pacelties jaunā profesionālās meistarības pakāpē!
Imant, savas dzīves laikā Tu nekļuvi par praktizējošu inženieri, taču vienmēr jūsmoji par milzīgām, izsmalcinātām tiltu konstrukcijām, kas savieno tālu upju krastus. Tagad novēlu Tev uzcelt to visvieglāko, smalkāko un skaistāko tiltu, varbūt pat vēl smalkāku par Tevis austajām skaņu faktūrām, pa kuru ieiet mūžīgajā gaismā.
Mīlošo radu, draugu, kolēģu un Latvijas Komponistu savienības vārdā – Gundega Šmite
