– Kā vērtējat šā brīža un agrāko sadarbību ar Latviju, tostarp uzņēmējdarbībā? 2
– Zviedrija ir liels investors, tai ir noturīgas saites ar Latviju. Piemēram, pēc Otrā pasaules kara Zviedrija uzņēma 6000 bēgļu no Latvijas. Tas veidoja spēcīgas saites ar jūsu valsti personisko attiecību līmenī. Mēs arī atbalstījām Latvijas neatkarības centienus un jūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā 2004. gadā. Daudzi lieli zviedru uzņēmumi aktīvi iegulda naudu Latvijā. Patlaban Zviedrijas kompānijas Latvijā ir labi iesakņojušās. Latvijā darbojas aptuveni 800 Zviedrijas uzņēmumu. Zviedru bankas “Swedbank”, “SEB” un “Nor- dea” ir Latvijas vislielākās bankas, tām pieder aptuveni 50% banku nozares tirgus. “ICA/Rimi” ir viens no vislielākajiem mazumtirgotājiem. “Telia Sonera” un “Tele2” ir lieli uzņēmumi Latvijas telekomunikāciju nozarē.
– Vai notikumi Ukrainā mainīja jūsu valsts politiku attiecībā pret Krieviju?
– Mēs Krievijā atbalstām demokrātijas attīstīšanu, vārda brīvību un dabas aizsardzības pasākumus. Izveidojām jaunu “Stratēģiju 2020”. Naudas piešķiršanu nav iecerēts mainīt saistībā ar notikumiem Krievijā tāpēc, ka atbalsts ir paredzēts demokrātijas procesu rosināšanai un dabas aizsardzībai. Naudas atbalstu nepārtrauksim, redzot, ka politiskais klimats kļūst aizvien aukstāks. Svarīgi, ka saglabājam saites ar demokrātiskajām kustībām.
– Kā vērtējat ES – Krievijas biznesa un politiskās attiecības nākotnē?
– Es ceru uz vēl plašāku sadarbību nākotnē. Tas ir abu valstu – Zviedrijas un Latvijas – interesēs. Zviedrija vēlas saglabāt labas attiecības ar saviem Baltijas kaimiņiem. Īpaši šajā laikā, kad redzam tik lielu spiedienu no Krievijas izvēlēties starp attiecībām ar Krieviju vai ES, ļoti svarīgi, ka esam atvērti ES un stiprinājuši attiecības ar Latviju.
