“Ģeniāls gājiens”, “drosmīgā sieviete”. Kā Koļesņikovai izdevās panākt, ka Lukašenko neizdodas viņu izraidīt no valsts? 3
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltkrievijas Aleksandra Lukašenko režīms turpina augustā sākto praksi – ar varu piespiest opozīcijas personības pamest valsti, lai tā apslāpētu protestus, kas ilgst jau mēnesi.
Vakar uz Ukrainu deportēti vēl divi opozīcijas Koordinācijas padomes dalībnieki – Antons Rodņenkovs un Ivans Kravcovs.
Ar trešo deportējamo – plašākai sabiedrībai zināmo Mariju Koļesņikovu – nodoms neizdevās. Viņa uz robežas saplēsa pasi.
Lukašenko režīms opozicionāru aizturēšanu un izraidīšanu sāka praktizēt tūlīt pēc nemieru sākuma, kad 9. augusta prezidenta vēlēšanās potenciāli uzvarējušo Svetlanu Tihanovsku pāris dienu pēc vēlēšanām ar draudiem piespieda aizbraukt uz Lietuvu.
Septembrī sekoja vēl vairāku Koordinācijas padomes locekļu aizturēšana un piespiedu izraidīšana uz Poliju.
Tā padomes locekli Olgu Kovaļkovu augusta beigās arestēja, pēc 15 diennakšu pavadīšanas izolatorā naktī aizveda uz Polijas robežu, un 5. septembrī viņa pretēji savai gribai jau atradās minētajā valstī. 14. augustā izveidotā opozīcijas Koordinācijas padome par savu uzdevumu uzskata dialoga iedibināšanu ar pastāvošo varu, lai panāktu varas maiņu mierīgā ceļā.
Līdz septembra sākumam šīs institūcijas paplašinātajā sastāvā bija reģistrējušies aptuveni četri tūkstoši cilvēku, bet vēl desmit tūkstoši bija uzrakstījuši iestāšanās iesniegumus.
Taču no Koordinācijas padomes prezidija sākotnēji septiņiem dalībniekiem šobrīd Baltkrievijā atrodami vien daži. Vēršanās pret padomes vadību nozīmē, ka vara negrasās risināt konfliktu ar tautu mierīgā ceļā.
Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra padomi nodēvējusi par antikonstitucionālu, vērstu uz valsts varas sagrābšanu un kaitējuma nodarīšanu Baltkrievijas valsts drošībai.
“Sakravāja čemodānus”
Pirmdienas, 7. septembra, rītā cilvēki civilapģērbā un maskās Minskas centrā uz ielas apturēja starptautiski atpazīstamo padomes dalībnieci Mariju Koļesņikovu un iesēdināja viņu furgonā ar uzrakstu “Sakari” (“Связь”), aizvedot nezināmā virzienā.
Gan milicija, gan citas drošības struktūras apgalvoja, ka neko nezinot par notikušo. Vakarā milicija pieņēma Koļesņikovas radinieku iesniegumu par viņas pazušanu.
Tajā pašā dienā uz telefona zvaniem pārstāja atbildēt Koordinācijas padomes loceklis Ivans Kravcovs un padomes preses sekretārs Antons Rodņenkovs, kuri bija devušies Koļesņikovu meklēt.
Ņemot vērā pieredzi, opozīcijas personības rēķinājās ar represiju scenāriju un tam gatavojās. Vēl 31. augustā Koļesņikovai preses konferencē uzdeva jautājumu, ko Koordinācijas padome darīs, “ja iesēdinās visus”.
Viņas atbilde skanēja, ka šobrīd Baltkrievijā jebkurā brīdī “iesēdināt” var jebkuru no deviņiem miljoniem iedzīvotāju: “Mums nav nekādu ilūziju par to, kā varētu uzvesties valsts vara, taču mēs esam tikuši galā ar savām bailēm un ejam tālāk.”
Vakar Baltkrievijas robežsardzes pārstāvji paziņoja, ka pazudušie Kravcovs, Rodņenkovs un Koļesņikova pēkšņi ap plkst. 4 parādījušies pie Ukrainas robežas. Oficiālie režīma mediji informāciju pasniedz nievājošā tonī, taču juceklīgi – divi opozicionāri “lietainā naktī pārbēga pāri robežai”.
To it kā mēģinājusi izdarīt arī Koļesņikova, taču pie robežpārejas aizturēta. Propaganda apgalvoja, ka trijotne pati organizējusi “bēgšanu”, pati atslēgusi telefonus, lai slepus “sakravātu čemodānus” un “ar spēku izlauztos” uz Ukrainu.
Bet robežkontroles laikā bēgļiem “neizturēja nervi”, viņu automašīna gandrīz notriekusi baltkrievu robežsargu, turklāt robežpārejas zonā Koļesņikova esot izgrūsta no auto, tāpēc aizturēta, un šobrīd notiekot izmeklēšana.
Baltkrievijas valsts plašsaziņas līdzekļi izplata vēstījumu, kas it kā uziets notikuma vietā pamestajā Kravcova viedtālrunī, ierakstītu dažas minūtes pirms valsts pamešanas.
Kravcovs tajā paziņo: “Esmu pieņēmis lēmumu atstāt valsts teritoriju. Un tagad mēs, tostarp Marija Koļesņikova, šķērsosim Baltkrievijas Republikas robežu un atstāsim to [Baltkrieviju] uz kādu laiku.”
Drosmīgs solis
Notikušā izklāsts oficiālo mediju izpildījumā nevieš uzticību. Daudz ticamāk, ka visas trīs personas pēc aizturēšanas Minskā Baltkrievijas drošības orgāni pirmdienas vakarā aizveda uz robežu.
“Ne Antons Rodņenkovs, ne Ivans Kravcovs, ne Marija Koļesņikova neplānoja braukt prom. Bija kategoriski pret. Pie robežas viņi nonāca aizturēšanas dēļ. Acīmredzot viņus turp nogādāja no iepriekšējās izmeklēšanas izolatora un, tāpat kā iepriekš Olgu Kovaļkovu, piespieda pamest valsti,” Krievijas aģentūrai “Interfaks” skaidrojis kāds informācijas avots baltkrievu opozīcijā.
Jautājumā par to, kas noticis ar Koļesņikovu, skaidrību viesa Ukrainas iekšlietu ministrs Antons Heraščenko.
Viņš informēja, ka Baltkrievijas varasiestādes gribējušas īstenot visu trīs personu piespiedu izraidīšanu, taču tas izdevies tikai ar Rodņenkovu un Kravcovu: “Mariju Koļesņikovu izraidīt no Baltkrievijas neizdevās, jo šī drosmīgā sieviete veica darbības, lai to novērstu.”
Proti, Koļesņikova robežpārejas procedūras laikā saplēsa pasi, līdz ar to ukraiņu robežsargiem kļuva neiespējami viņu ielaist. “Ģeniāls gājiens,” incidentu komentējis Koļesņikovas kolēģis Koordinācijas padomē jurists Maksims Znaks.
“Maša atgrieza viņus likuma laukā, un tagad viņiem būs jāpamato aizturēšana. Spriežot pēc visa, Mašu vajadzētu izlaist vistuvākajā laikā, jo iznāk, ka pirmdien viņu nemaz nav aizturējuši, un arī tagad viņas aizturēšanai nav [likumīga] pamata.”
