“Bet Ādama pēcnācēji/ Nav aizmirsuši Paradīzi.” Detektīvromānu autores Aijas Mikeles dzeja 0
“Kad pabeidzu pamatskolu, kādai klasesbiedrenei teicu, ka nākotnē rakstīšu grāmatas,” atceras rakstniece Aija Mikele, kura ir deviņu (septiņi no tiem ir publicēti ar uzvārdu Zuja) romānu autore. Pavisam nesen – 2018. gada nogalē – Rēzeknē notika viņas jaunākās grāmatas – detektīvromāna “Zelta būrītis” – prezentācija.
Aijas dzimtā puse ir Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasts, bet šobrīd viņa dzīvo Rēzeknē. Pirmais dzejolis tapis sešu gadu vecumā, bet, mācoties Zosnas pamatskolā, klades un burtnīcas tikušas piepildītas ar daudziem dzejoļiem, pasakām un lugām. Absolvēta Maltas vidusskola, un, lai arī Aijai veicās radošo darbu rakstīšana un patika lasīt grāmatas, Daugavpils Universitātē viņa izvēlējās studēt eksaktās zinātnes – pēc specialitātes ir fizikas skolotāja.
Pirmā literārā publikācija bija 1999. gada novembrī laikrakstā “Rēzeknes Vēstis”. Vēloties pārbaudīt savus spēkus romānu rakstīšanā, Aija piedalījās laikraksta “Lauku Avīze” izsludinātajā romānu konkursā, un viņas romāns “Piepildi savus sapņus” iekļuva septiņu godalgoto romānu vidū. Tas bija labs stimuls pievērsties stāstu rakstīšanai. Aijas romāni vairākas reizes ir uzvarējuši “Lauku Avīzes” romānu konkursos, romānus ir izdevušas arī izdevniecības “Tapals” un “Zvaigzne ABC”, kā arī SIA “Kvalitātes vadība”.
Sarindojot rakstnieces izdotos romānus glītā rindiņā, tie ieņemtu šādu secību: “Piepildi savus sapņus” (2002), “Zvaigznes gūstā” (2003), “Spāņu duncis” (2004), “Siseņu maršs” (2005), “Šovs” (2006), “Zelta zivtiņas noslēpums” (2008), “Slepenais spēks” (2011), “Kritušais eņģelis” (2017) un “Zelta būrītis” (2018).
Aijas stāsti ir publicēti laikrakstos, viņai top darbi arī latgaliešu valodā, kas izlasāmi literatūras almanahā “Olūts” (2007, 2009, 2010, 2011, 2015). Dažreiz Aijai top arī dzejoļi, kas izlasāmi nu jau piecos dzejas almanahos “Rēzekne” (kopš 2014. gada), žurnālā “Zintnieks” (2016, 2018). Rakstnieces darbi publicēti arī literātu biedrības “Latgales ūdensroze”, kuras idejas autore un vadītāja viņa ir, kopkrājumos “Rositten” (2015), “Pyura skreine” (2016), “Ejam pa dzīvi” (2018).
“Jau 21 gadu, pateicoties dzejniecei Olgai Orsai, Rēzeknē tiek izdots dzejas almanahs “Rēzekne”, kurā nu jau publicējas līdz pat 80 autoriem no visas Latvijas un ārpus tās robežām. Krājuma atklāšana parasti notiek septembrī, Dzejas dienu noskaņās. Reiz prātā iešāvās doma, cik labi būtu, ja literāti varētu tikties daudz biežāk, un 2014. gada oktobrī tika nodibināta literātu biedrība “Latgales ūdensroze”. Mums izveidojusies radoša sadarbība ar literātu biedrību “Viļakas Pegazs” un Roberta Mūka radošo apvienību “Mūka ķēķis”,” stāsta Aija.
– Kas ir vissarežģītākais, rakstot detektīvromānu?
A. Mikele: – Neviens cilvēks, lai cik izglītots, nevar pilnībā pārzināt visas dzīves jomas, jo ikkatrā nozarē pastāv sava specifika, pat profesionālie žargonvārdi, par ko varam pat nenojaust. Tieši tādi sīkumi var kļūt par klupšanas akmeni, rakstot ne tikai detektīvu, bet arī jebkuru citu darbu. Īpaši tas attiecas uz vēsturisko aspektu.
– Kā tu raksturotu dzejas rakstīšanas un kā – romāna tapšanas procesu?
– Dzeja – tā ir dvēseles valoda, ietērpta vārdos. Romāns – tas jau ir intelektuāls darbs. Dzeju rakstu tad, kad tā nāk. Visbiežāk dzeja rodas, kad eju pa ielu, vārdi sāk virknēties teikumos. Galvenais – to visu laikus paspēt pierakstīt. Ja atliksi, vēlāk nekāds dzejolis vairs neiznāks vai arī būs pavisam kaut kas cits. Ar romānu ir citādi – jābūt sižetam, ko prātā var nēsāt ilgāku laiku, to apaudzējot ar detaļām.
– Ko novēlētu “Kultūrzīmju” lasītājiem jaunā gada ieskaņā?
– Būt radošiem ikdienas dzīvē, domāt un analizēt apkārt notiekošo.
Aija Mikele dzeju raksta maz, bet šajā “Kultūrzīmju” numurā lasītājiem tiek piedāvāta lieliska iespēja ielūkoties viņas jaunākajos dzejoļos.
***
Kāds kādam atzīstas jūtās,
Kāds kādam zvaigznes debesīs
Noplūkt solās.
Kāds kādam ar krītiņu
Uz asfalta raksta –
Es tevi mīlu!
Kāds kādam visa
Pasaule ir,
Kāds kādam vien
Pasaulē ir,
Kāds kādam mīlā
Sen atzinies ir,
Kāds kādam vēl tikai
Teiks vārdus šos –
Es tevi mīlu!
Ābols
Čiekuri birst cits pēc cita –
Viens, divi, desmit, simts.
Velti meklēt starp tiem
Ābolu sārtu –
Sen Paradīzes dārzi
Izcirsti malkā,
To vietā iestādītas priedes,
Tā izdevīgāk.
Bet Ādama pēcnācēji
Nav aizmirsuši Paradīzi,
Iekostā ābola tēls
Par Apple logo nu kļuvis.
Vilina pasaules tīmeklī
Šis aizkostais ābols,
To viltībā pārspēt
Nespētu pat čūska.
Ko nu viņa, nabadzīte, spēj,
Sarkanajā grāmatā ierakstīta,
Ievas meitas sen tīko
Ģērēt tai ādu.
Ādas kurpītes un somas
Modē ir vienmēr.
Aizvien vēl
Tu aizvien vēl dāvini
Man visskaistākos saulrietus
Un aizved uz pagalmu,
Kur baloži skūpstās.
Pieber pilnas plaukstas ozolzīļu,
Šogad tāds bagātīgs gads,
Izšūpo vecajās šūpolēs,
Lai vējam līdz aizčalo smiekli.
Vien nakts klusumā dzimst vārdi,
Kas zvaigznēs rakstīti sen,
Sen zināmi tev, sen zināmi man,
Vārdi, kas dvēselē uguni dedz…
Sen lemts
Vējš, pasaules klaidonis,
Ceriņzaros sapinies,
Laimītes skaita,
Cik – tev, cik – man
Atvēlēt ļauts.
Pasaulē šajā
Sen viss jau lemts,
Kā aktieri tādi
Nākam mēs lomas
Savas izdzīvot šeit.
Vējš purina ceriņzarus
Un aicina – nāc!
Piebēršu laimītes
Plaukstas tev pilnas.
Katru rītu
Katru rītu no jauna
Pilsēta atmostas,
Ar torņu smailēm debesīs
Mākoņus iztrenkā,
Smejoši viļņi upītē
Nakts tumsu aizskalo,
Ar gaismas pieskārienu maigu
Sveicina saule.
***
Kad debesīs iedegsies zvaigznes,
Iesim tās skatīt,
Viena būs tavējā.
Kad krastmalā ievas
Reibinoši saplauks,
Tās ziedēs tikai mums.
Kad lūkosies acīs manās,
Dvēseli meklē,
Tur visa pasaule būs.
Sniegpulkstenītes
Ziemeļvējā
Dejo sniegpulkstenītes,
Saules skūpstu
Uzmodinātas.
Trausls brīnums
Kupenu skavās
Piedzimis.
Tā piedzimst
Mīlestība,
Atnākot pavasarim.
