M. Libeka: – Bet kur tad pazudis Ingunas Sudrabas stingrais mugurkauls, cēlie valstiskie ideāli? 33
– Man ir tā priekšrocība Saeimā vadīt Budžeta komisiju, kas no visām opozīcijas partijām saņem priekšlikumus, kas izklausās ļoti labi – palielināt pensijas, neapliekamo minimumu, algas… Ja tiek iesniegts priekšlikums, kas maksā apmēram trīsdesmit miljonus, bet kuram nav seguma, tad to es nevaru vērtēt kā valstiski atbildīgu rīcību. Tas ir lēts populisms. Latvijas iedzīvotājiem nav galvā valsts budžeta makroskaitļi, viņi nezina, kāda ir valsts fiskālā telpa, kādas ir mūsu iespējas, cik lieli ir nodokļu ieņēmumi un prognozes, tāpēc viņi nevar salikt galvā šos skaitļus un novērtēt, vai opozīcijas priekšlikums ir adekvāts vai ne. Koalīcijai un arī man kā Budžeta komisijas priekšsēdētājam jābūt tam sliktajam, kas pasaka; nē, diemžēl mums tādas naudas nav. Saņemot masveidā tik skaistus populistiskus priekšlikumus, es nevaru to nosaukt par valstisku pieeju no opozīciju partiju, arī no Sudrabas kundzes partijas puses. Neesmu pārliecināts par to, vai nenotiek aizmuguriska vienošanās par kādu visnotaļ pieņemamu prezidenta kandidātu, bet ne no valstiskām pozīcijām to labāko.
M. Antonevičs: – Tad jau iznāk, ka noteikumus koalīcijā diktē ZZS? “Vienotība” pielāgojas, jo, kā jūs stāstāt, ja “Vienotības” deputāti nebalsos, kā grib ZZS, tad jūsu koalīcijas partneris mierīgi sarunās ar citiem.
– Šajā procedūrā mums ir jārēķinās ar aritmētiskām realitātēm.
L. Rasa: – Izklausās pēc līdzīgas apvārdošanas kā pirms Saeimas vēlēšanām, kad vēlētāju izvēli iespaido ar reitingiem, stāstot, ka tā vai cita partija nesavāks piecus procentus vēlētāju balsu, tāpēc labāk par viņiem nebalsojiet, neizšķiediet savas balsis. Tieši tāpat tagad – atsevišķiem deputātiem, kas šaubās, par ko balsot, tiek stāstīts, ka matemātika rāda – Levitu neievēlēs, tāpēc labāk nešķiediet savu balsi. Tādējādi tiek panākts kādam vēlamais iznākums.
– Jūsu teiktajā ir daļa taisnības, jo tam ir atgriezeniskā saite. Bet, ja ir runa par Saeimas vēlēšanām, tad mudinājumam neizniekot savu balsi par tādu partiju, kas nekad mūžā nav pārvarējusi piecu procentu barjeru un nekad nepārvarēs, ir sava loģika. Viena lieta ir sabiedrība kopumā un sabiedrības katra indivīda motivācija piedalīties vēlēšanās – tik lielā cilvēku kopā ir ļoti grūti novērtēt emocionālās ietekmes stiprumu uz daļu sabiedrības. Saeimā patlaban ir 99 balsstiesīgi deputāti, tas ir samērā mazs skaits. Šos cilvēkus mēs lielākoties pazīstam, zinām, ko viņi domā.
Visi ZZS deputāti, protams, nebūs vienā pozīcijā ar Brigmaņa kungu, bet tomēr mēs reāli varam novērtēt vēlēšanu iznākumu. Šoreiz nav runa par vienu vai divām balsīm, bet par vienpadsmit balsu deficītu Levita kungam. Pieļauju, ka kāds deputāts no Nacionālās apvienības nenobalsos par Levitu, vismaz viens man ir teicis, ka par viņu nebalsos. Toties viens deputāts no opozīcijas sola balsot par Levitu un, cerams, savu solījumu pildīs. Bet kopā tās pašas 40 balsis vien sanāk. Neredzu, ka no zemsaviešiem, kā arī no mazajām opozīcijas partijām varētu savākt vienpadsmit balsis.
