Anda Līce: Tik nelielā valstī it kā taču nebūtu grūti paņemt aiz krāgas tos tēvus un mātes, kas apzog savus bērnus un valsti 25
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Statistika reizēm gāž no kājām gan ar skaitļiem, gan to, kas aiz tiem. Latvijā esot 40 000 alimentu nemaksātāju, un viņu parāds valstij jau ir sasniedzis 420 miljonus eiro. Katram septītajam bērnam jāiztiek ar to minimumu, ko bezatbildīgu vecāku vietā viņam vismaz dod valsts. Šos alimentu nemaksātāju miljonus valsts būtu varējusi ieguldīt bērnu izglītībā un veselības aprūpē.
Mēs joprojām nezinām, cik Latvijā pavisam ir iedzīvotāju, tāpēc skaitļi, kas attiecas uz vienu cilvēku, ir staipāmi uz visām pusēm.
Nenoteiktībai valdot arī citos jautājumos, gan valsts zaudējumus, gan sasniegumus iespējams vērtēt vienīgi nosacīti. Jādomā, ne vienam vien uz mēles ir jautājums – vai nespēja saskaitīt savus iedzīvotājus ir valsts nolaidība vai apzināta nevēlēšanās?
Tik nelielā valstī it kā taču nebūtu grūti paņemt aiz krāgas tos tēvus un mātes, kas apzog savus bērnus un valsti. Nav jau tā, ka likumsargi viņiem uz pirkstiem nemaz neskatītos un neierobežotu viņu tiesības, bet viņiem ir zaķu daba.
Viena no tautasdziesmām skan šādi: “Cilpu, cilpu zaķīts skrēja, /Negrib cirst līdumiņu, – /Kaut tu manu ļipu cērt, / “Ne zariņa nepacelšu”. Alimentu nemaksātāji met cilpas kā zaķi, un smagnējais valsts aparāts viņiem joprojām netiek klāt, jo ko tu no tāda, kuram nav oficiālas darbavietas, paņemsi.
Kādi slapstās ārzemēs, kādi tepat atrod likumu spraugas, sāk nodarboties ar kontrabandu vai strādā bez līgumiem.
No tā, ka valstij krājas parāds, “zaķiem” ne silts, ne auksts. Viņu apziņā faili “atbildība”, “ģimene”, “valsts” stāv tukši. Apzogot bērnus, viņi apzog arī valsti, nemaz nerunājot par to, kādu materiālo un psiholoģisko slodzi šāda bezatbildība uzkrauj bērnu mātēm.
Laba izglītība maksā dārgi, daudzi šādi apzagtie bērni nevar piedalīties maksas pulciņos, vasaras nometnēs, viņiem nav pieejamas maksas konsultācijas atsevišķos mācību priekšmetos, un līdz ar to ne vienam vien ceļš uz labu augstāko izglītību var izrādīties slēgts.
Valsts kase ir patukša arī alimentu nemaksātāju vainas dēļ, tāpēc valstij viņi ir ļoti rūpīgi jāuzmana, jo viņu nodarītie zaudējumi ir mērāmi ne jau naudas izteiksmē vien.
Arī no sliktiem paraugiem var mācīties, un daudzi to arī dara. Septembrī ir ne tikai Zinību un Baltu vienības, bet arī Tēva diena. Daudziem bērniem tā nav priecīga, bet viņu vidū taču aug nākamie tēvi. Kļūt pēc gadiem par tautasdziesmā pieminēto zaķi ir sliktākais, kas ar viņiem var notikt.
