Cilvēka nāves mistiskais spēka lauks 0
Noslēpumainais “nāves lauks”
Visos laikos visas agresīvās valstis un to neremdināmie pārvaldītāji vēlējušies savā rīcībā iegūt visiem saviem ienaidniekiem iznīcību nesošus “nāves starus”. Milzīgas bagātības salaupījušie valdītāji visnotaļ dāsni atalgoja visu veidu burvjus, magus, alķīmiķus un tamlīdzīgus meistarus, kuri prata viņiem iegalvot, ka nokļuvuši jau ļoti tuvu šādiem šaušalīgiem, neredzamiem stariem. Un, ja viņi tā teica, tad jau, kā mēdz teikt, “kaut kas tur ir”.
Patiešām, jau sen daudzi bija ievērojuši, ka attiecīga veida neredzams starojums rodas tieši kādas dzīvas būtnes nogalināšanas momentā, un, kā pauž dažādi ezoteriskie avoti, senatnē izredzēti priesteri un burvji spējuši šādus starus ne tikai saskatīt un uztvert, bet arī īpašā veidā vadīt un novirzīt tā, lai ar tiem nogalinātu citus. Nav arī izslēgts, ka tieši tā lielā mērā bijusi galvenā dzīvu būtņu upurēšanas būtība.
Daudz kas liecina par to, ka tā nav tikai poētiska izdoma, drīzāk – kārtējais mājiens par aizmirstām vai noteiktu ieinteresēto aprindu no citiem apslēptām zinībām. Par tā dēvētajiem “nāves stariem” jeb “nāves laukiem”, kurus izstaro cilvēks, aizejot no dzīves, daudz un detalizēti rakstījuši jau Senās Grieķijas filozofi. Vairāk vai mazāk nopietna šā jautājuma izpēte iesākās 19. gadsimta beigās, kad ar šīm idejām aizrāvās franču dabas pētnieks Kamils Flamarions.
