Cīņa par izdienas pensijām: kas mainīsies no 2027. gada? 0
Izdienas pensiju reformai ir jānotiek, taču militārpersonām izdienas pensijas tiks saglabātas, aģentūrai LETA teica aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Sprūds uzsvēra, ka cilvēks ir Latvijas lielākā vērtība un militārpersonas ir cilvēki, kuri apzināti lēmuši un ir gatavi ziedot savas dzīvības, aizstāvot Latvijas drošību.
Valsts atbildība ir nodrošināt viņiem sociālās garantijas, sasniedzot izdienas pensijas vecumu, norādīja ministrs. Valsts uzdevums ir uzturēt un veidot stabilu un ilgtspējīgu aizsardzības sistēmu, uzsvēra Sprūds.
Vienlaikus ministrs piekrita, ka reformai ir jānotiek, un tai jābūt ilgtspējīgai.
Izdienas pensijas paliks, taču tiks ieviestas izmaiņas, viņš teica.
Tiekot domāts par nepieciešamā izdienas stāža palielināšanu. No 2027.gada to varētu palielināt par pieciem gadiem, lai stiprinātu sistēmas ilgtspēju, pieļāva ministrs.
Ja šobrīd izdienas stāžs ir 15 līdz 20 gadi, tad pēc reformas tas būtu 20 līdz 25 gadi.
Lai korekti salīdzinātu izdienas pensiju ar vecuma pensiju, jāsaprot atšķirība, proti, vecuma pensija ir katra pilsoņa personīgs uzkrājums – valsts to nemaksā, bet atdod to, ko persona pati iemaksājusi. Savukārt izdienas pensija ir valsts atbildība pret cilvēkiem, kuri ilgstoši kalpojuši valsts aizsardzībā, norādīja ministrs.
“Aizsardzības ministrijas resorā strādā ne tikai militārpersonas, bet arī civilpersonas, uz kurām izdienas pensijas neattiecas. Izdienas pensijas tiek piemērotas tikai militārpersonām. Visas militārpersonu kategorijas, uz kurām attiecas izdienas pensija, tiek saglabātas,” uzsvēra Sprūds.
Jau vēstīts, ka no 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma, norādījusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.
Tomēr Siliņa uzsvēra, ka šī vēl ir tikai sākotnējā diskusija – šie jautājumi ir jāizrunā gan valdības līmenī, gan ar arodbiedrībām un valdības sadarbības partneriem. Atsevišķu profesiju, piemēram, tiesnešu, darba regulējums, ir Saeimas pārziņā.
Jautājumu par reformām izdienas pensiju sistēmā politiķi mēģina cilāt jau gadiem, taču līdz nekādām izmaiņām nav nonākts, kas pamatā saistīts ar iesaistīto nozaru darbinieku aktīvo pretestību izmaiņām un biedinājumiem par iespējamu cilvēku masveida aiziešanu no darba.
Tāpat vēstīts, ka vairāku nozaru arodbiedrības nav mierā ar šobrīd rosinātajām izmaiņām izdienas pensiju sistēmā, tādēļ netiek izslēgta arī vēršanās Satversmes tiesā.
