“Līdz 90 gadiem sēž sirmi kungi un spriež, protams, ja viņi vēl ir pie pilna prāta,” politologs par absurdu izdienas pensiju piešķiršanas kritērijos 0
TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” Latvijas Universitātes profesors un politologs Juris Rozenvalds komentēja izdienas pensiju sistēmas nākotni un to, kādiem kritērijiem būtu jābūt, lai šāda veida pensija tiktu piešķirta.
“Ja mēs runājam par cilvēkiem, par cilvēku dzīvi un par finansiālām lietām kā pensijas, tad te ir tāds tiesiskās paļāvības jautājums. Ja cilvēkam tas ir apsolīts, tad to arī ir jāpilda,” norāda Rozenvalds.
Viņaprāt, šī situācija izgaismo ilgstošu problēmu, valsts pārvaldes nespēju domāt ilgtermiņā: “Tas kārtējo reizi parāda to, ka pietrūkst domāšanas uz priekšu. Iepriekš gados to izdienas pensiju izmantoja tā — tiem, kuriem vairāk vajag samaksāt un savējiem samaksāt tādā veidā — un tagad tas nāk laukā, valsts vienkārši nevar to samaksāt.”
Rozenvalds uzskata, ka pašlaik būtu nepieciešams ļoti skaidri nodefinēt kritērijus, pēc kādiem kādam vispār pienākas izdienas pensija. Viņš īpaši izceļ tiesnešu un diplomātu piemēru, paužot nesapratni par viņu atbilstību šādai sistēmai.
“Protams, ka šeit ir jautājums par to, kādi tad ir kritēriji izdienas pensiju piešķiršanai. Man, piemēram, nav skaidrs, kāpēc izdienas pensijas pienākas tiesnešiem un diplomātiem. Kāpēc? Tiesnesis nevar spriest tiesu,” tā politologs.
Pēc profesora domām, izdienas pensijām vajadzētu attiekties uz amatiem, kuru veikšana saistīta ar fizisku vai drošības apdraudējumu. Viņš norāda uz profesijām, kuras šiem nosacījumiem atbilst, piemēram, ugunsdzēsējiem, policistiem vai baletdejotājiem, bet noraida nepieciešamību pēc īpaša pensiju režīma biroja darbiniekiem.
“Manuprāt, ir ļoti skaidrs kritērijs attiecībā uz izdienas pensiju — ja cilvēks fizisku vai drošības apsvērumu dēļ vairs nevar pildīt savu amatu. Es saprotu attiecībā uz tiem, kuri skraida un ķer noziedzniekus, tiem, kuri iet ugunī, uz tiem, kuri iet uz operas skatuves un dejo. Bet man galīgi nav skaidrs, kāpēc tiesnešiem?” norādīja Rozenvalds.
Pēc profesora teiktā, absurds ir arī tas, ka vislielākā izdienas pensija esot samaksāta tieši tiesnešiem: “Kāpēc? Ko viņš nevar spriest? Līdz 90 gadiem sēž sirmi kungi un spriež, ja viņi vēl, protams, ir pie pilna prāta un var to darīt. Tāpēc es domāju, ka šo jautājumu ir jāpārskata.”
Jau iepriekš vēstījām, ka No 2027.gada varētu būt vairākas kategorijas, uz kurām vairs neattiektos izdienas pensiju sistēma, pēc Stratēģiskās vadības tematiskās komitejas sēdes žurnālistiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Viņa norādīja, ka tiek turpināta politiskā diskusija par to, kā varētu sakārtot ilgstoši nemainītu izdienas pensiju sistēmu. Tostarp Siliņa atzīmēja, ka daudzās nozarēs, kam šobrīd pienākas izdienas pensijas, atalgojums pēdējo gadu laikā ir pieaudzis, bet izdienas pensiju saņemšanā izmaiņu nav bijis.
Premjere uzsvēra, ka jāatrod veids, kā izdienas pensiju sistēmu padarīt vienlīdzīgāku attiecībā pret pārējiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem pienākas un pienāktos vecuma pensijas. Piemēram, vecuma pensijās šobrīd atvietojuma līmenis, pēc Siliņas teiktā, ir vidēji 40% no atalgojuma, kas tika saņemts, savukārt izdienas pensiju saņēmējiem tie ir vidēji 80-90%.
Siliņa norādīja, ka jābūt diskusijai par to, kurās nozarēs izdienas pensiju sistēmu saglabāt, bet kurām būtu jāmeklē citi risinājumi, piemēram, ar esošo algu palielināšanu vai ar īpašām riska piemaksām. “Galvenais secinājums – tā kā vecuma pensijai ir palielināts vecums, tad arī izdienas pensijām būtu jāpalielina vecums gan paša stāža ziņā, gan arī tajā, cik būtu jāstrādā ilgāk,” teica viņa.
Premjere arī uzsvēra, ka izmaiņas neattiektos uz tiem izdienas pensiju saņēmējiem, kas jau ir sistēmā. “Neko viņiem neatņems,” solīja Siliņa. Vienlaikus no 2027.gada varētu būt kategorijas, kuras vairs varētu nekvalificēties izdienas pensijām, bet tie būtu cilvēki, kuri sistēmā sākuši strādāt “no nulles”.
