“Citas valstis kumulatīvajam rādītājam vairs neseko,” Ekonomists salīdzina ierobežojumu stratēģijas 57
Šobrīd plaši tiek runāts par jaunu stratēģiju Covid-19 ierobežošanā.
Pagaidām valdības stratēģija paredz visus pakalpojumus iedalīt trīs zonās – zaļajā, kas pieejama vakcinētajiem un pārslimojušajiem, pakalpojumi šiem cilvēkiem netiktu pārtraukti pat situācijā, ja saslimstība pieaugtu ļoti būtiski, dzeltenajā zonā varētu darboties ar testiem, proti, skolas un sabiedriskā ēdināšana, bet šīs sfēras varētu skart arī ierobežojumi, saslimstībai pieaugot, savukārt sarkanajā zonā, kur piedalās, pilnīgi visi cilvēki pie lielas saslimšanas varētu būt ierobežoti gan lielveikali, gan sabiedriskais transports.
Vai Latvijas ekonomika vispār var izturēt vēl vienu lielu un plašu ierobežojumu vilni, kādu redzējām šī gada pavasarī?
“Ja skatāmies, ko dara citas valstis, tad situācija ir interesanta tādā ziņā, ka valstis, kurās ir augsta vakcinācijas aptvere, faktiski uzreiz tika paziņots, ka ierobežojumu nekādu nebūs,” RīgaTV 24 raidījumā “Ziņu top” atbild Gundars Bērziņš, ekonomists, LU biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns.
Saslimstības jeb kumulatīvais rādītājs ir zaudējis savu aktualitāti. Piemēram, Dānija, Vācija ir paziņojusi, ka vienīgais rādītājs, kam viņi sekos, būs slimnīcu noslodze.
“Ja daudzi ir vakcinējušies un viņi slimo, bet nenonāk slimnīcās, tad risks sabiedrības darbības uzturēšanai faktiski ir neliels,” viņš atklāj.
Rezultātā tas būtiskākais rādītājs, kam būtu jāseko, ir slimnīcu noslodze.
“Ja mēs pieņemam šo slimnīcu noslodzes rādītāju kā pamatrādītāju, tad ir jāskatās, vai šis trīs līmeņu princips nodrošinās to, ka mēs varēsim uzturēt slimnīcu noslodzi tādu, lai ierobežojumu nebūtu.
Šī stratēģija ir laba, bet ar vienu atrunu, ka mēs esam ļoti aktīvi strādājuši pie slimnīcu kapacitātes paaugstināšanās,” uzskata
