Rietumi atstāja Ukrainu “pelēkajā zonā”, un tas iedrošināja Putinu 0
Rietumu rīcība, iespējams, pārliecināja Kremli, ka tas ar Ukrainu var rīkoties pēc saviem ieskatiem, tā intervijā “Ukrinform” izteicies Roberts Serrijs, kurš bija Nīderlandes vēstnieks Kijivā no 1992. līdz 1996. gadam.
Rietumi ir netieši līdzatbildīgi par Krievijas agresiju, jo, atsakoties uzņemt Ukrainu NATO, deva Putinam pamatu uzskatīt Ukrainu par savu ietekmes zonu.
Viņš īpaši kritizēja Rietumu lēmumu 2008. gada Bukarestes samitā neaicināt Ukrainu pievienoties NATO. Konkrēta Rīcības plāna dalībai aliansē vietā Kijivai tika dots neformāls solījums kādreiz nākotnē uzņemt Ukrainu NATO, taču bez jebkādas konkrētības.
“Patiesībā tas nozīmēja, ka Ukraina tika atstāta sava veida ‘pelēkajā zonā’ starp Putinu un NATO. Un Putins nolēma, ka Ukraina ir viņa ‘pagalms’. Pēc tam, kā zināms, viņš iebruka Gruzijā un vēlāk nolēma iebrukt Ukrainā. Tāpēc, lai gan es kategoriski noraidu apgalvojumu, ka NATO būtu atbildīga par šo karu – tā nav taisnība, visa atbildība gulstas uz Putinu –, vienlaikus NATO tomēr nospēlēja zināmu lomu šajā drāmā,” viņš sacīja.
Serrijs pauda pārliecību, ka Krievijas un Ukrainas kara, iespējams, nebūtu bijis, “ja NATO 2008. gadā būtu sniegusi konkrētāku atbildi uz Ukrainas centieniem kļūt par alianses dalībvalsti”.
“Taču tālaika Rietumu domāšana bija citāda. Ukraina zināmā mērā joprojām bija terra incognita – valsts, attiecībā uz kuru neviens īsti nezināja, ko darīt. Ukraina lūdza dalību ES, lūdza dalību NATO, taču pret to neizturējās pietiekami nopietni. Daļēji tam bija objektīvi iemesli – korupcija, valsts iekšējās problēmas. Tajā laikā valsts patiešām nebija gatava šādiem soļiem,” piebilda diplomāts.
Vienlaikus bijušais vēstnieks ir pārliecināts, ka Krievijas agresiju pret Ukrainu nevar izskaidrot tikai ar Putina personīgajiem lēmumiem.
“Tam visam ir daudz dziļākas saknes. Krievijā pastāv sajūta, ka tā ir zaudējusi kaut ko tādu, kas it kā tai piederējis. Tas saistīts arī ar pretenzijām uz Kijivas Krievzemes mantojumu, ko es uzskatu par absurdu. Ja paskatās uz daudziem cilvēkiem Krievijā, šāda sajūta tur patiešām pastāv. Tāpēc zināmā mērā šis karš varēja būt neizbēgams, ja Krievijas vadība Putina laikā bija izvirzījusi mērķi atgriezt Ukrainu Maskavas kontrolē un atjaunot impēriju. Tādā gadījumā pilna mēroga iebrukums šķiet likumsakarīgas šīs politikas sekas,” viņš sacīja.
Kā vēstīja UNIAN, ietekmīgais Krievijas baņķieris Andrejs Klepačs paziņoja, ka Krievija nespēs uzvarēt izsīkuma karā, kamēr Ukrainu atbalsta Rietumi. Viņš atzina, ka sankcijas un triecieni infrastruktūrai palielina izmaksas, savukārt Krievijas ekonomika pēc kara izraisītā uzplaukuma ir nonākusi recesijā un tehnoloģiskajā un ekonomiskajā konkurencē atpaliek no pārējās pasaules.
Baņķieris uzsvēra, ka Ukrainas ekonomika izdzīvo, pateicoties Rietumu palīdzībai, kamēr Krievijā pieaug sociālās krīzes risks. Viņaprāt, valsts atpalicība tikai palielināsies, un tam var būt neprognozējamas sekas.
