Ko šajās dienās svarīgi ievērot dzīvajiem 13
Tomēr atbilstīgi pareizticīgo pasaules skatījumam nevajag uztvert deviņas dienas pēc nāves kā tikai un vienīgi viņpasaules jautājumu, kas it kā neattiecas uz dzīvajiem aizgājēja tuviniekiem.
Tieši pretēji, tieši 40 dienas pēc cilvēka nāves viņa tuviniekiem un draugiem ir laiks, kad zemes dzīve nokļūst vistuvāk debesu valstībai.
Tāpēc šajā laikā dzīvie var un tiem ir pienākums darīt visu iespējamo, lai sagādātu mirušā dvēselei iespējami labāko likteni, tas ir, tās glābšanu.
Šī mērķa vārdā pastāvīgi jālūdz Dievs, cerot uz Dieva žēlastību un grēku piedošanu. Tas ir svarīgi cilvēka dvēseles likteņa noteikšanā: tas ir, vai tā sagaidīs pastaro tiesu paradīzē vai ellē. Pastarajā tiesā katras dvēseles liktenis tiks izlemts galīgi, tā ka arī ellē nokļuvušajām ir cerība tikt apžēlotām (ja par cilvēku lūdzas, pat neskatoties uz to, ka viņš daudz grēkojis, tātad viņā bijis arī kaut kas labs) un atradīsies vieta paradīzē.
Devītā diena pēc nāves pareizticīgajiem, lai cik dīvaini tas nebūtu, ir gandrīz vai svētki. Cilvēki tic, ka pēdējās sešas dienas dvēsele ir mierīgi pavadījusi paradīzē, lai arī viesa statusā, un tagad var godināt Radītāju.
Vēl vairāk – uzskata: ja cilvēks dzīvojis tikumīgi un ar saviem labajiem darbiem, mīlestību uz tuvākajiem un grēku nožēlošanu izpelnījies tā Kunga labvēlību, viņa pēcnāves liktenis izšķirsies jau pēc deviņām dienām.
Tāpēc cilvēka tuviniekiem šajā dienā, pirmkārt, īpaši cītīgi jālūdz Dievs par viņa dvēseli, otrkārt, jānotur piemiņas mielastu.
