Eiropas vienotajā digitālajā tirgū patērētājiem Latvijā var nākties solidāri maksāt vairāk 5
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa/”Lursoft”
Eiropas Komisija ir izvirzījusi mērķi 2015. gadā sakārtot Eiropas vienotā digitālā tirgus tiesisko regulējumu. Vienotais digitālais tirgus ir arī viena no Latvijas prioritātēm Eiropas Savienības prezidentūras laikā. Tomēr, visticamāk, šā gada laikā netiks panāktas visas vienošanās. Viedokļi ES dalībvalstīs atšķiras, un tiks meklēti kompromisi. Lēš, ka vienotais digitālais tirgus varētu radīt 250 miljardu eiro pienesumu Eiropas ekonomikai.
Šogad Eiropai jāatjauno sava Digitālā programma. Par to plānota diskusija pavasarī, kad Latvijā EP prezidentūras ietvaros notiks Digitālā asambleja. Eiropa pārskatīs, kas sasniegts un kāda būs nākamā attīstības vīzija.
Eiropas vienotā digitālā tirgus esence ir radīta, pretnostatot Eiropas un Ziemeļamerikas telekomunikāciju tirgus. Eiropā telekomunikāciju nozare atpaliek no tā attīstības tempa, kāds tai ir ASV un Āzijā. No investīciju viedokļa ir daudz sarežģītāk ieiet 28 dažādi regulētos tirgos nekā vienā lielā tirgū, kur spēkā viena likumdošana. Protams, Eiropas vienotā digitālā stratēģija runā arī par vienotu regulējumu telekomunikācijās, e-komercijā, autortiesībās, datu aizsardzības jomā, patērētāju aizsardzībā u. tml. Piemēram, e-komercijā atšķirīgā likumdošana ir viens no iemesliem, kāpēc nozare buksē. Patērētāju tiesības ES dalībvalstīs atšķiras, joprojām uz Latviju nevar pasūtīt preces līdzvērtīgi kā uz Vāciju, Lielbritāniju utt.
