Divpusējs miers, vienpusējs apbalvojums: Hesenes Miera balvas piemērs 0
18. septembrī Vīsbādenē, Vācijā, Armēnijas premjerministram Nikolam Pašinjanam tika piešķirta Hesenes Miera balva par “viņa centieniem nodrošināt mieru Dienvidkaukāzā”. Šis apbalvojums ir saistīts ar miera procesu starp Armēniju un Azerbaidžānu, kuras pēdējās trīs desmitgades bija iesaistītas konfliktā par Kalnu Karabahu. 2020. gadā pēc Otrā Kalnu Karabahas kara Baku atguva kontroli pār ievērojamu daļu starptautiski atzītās Azerbaidžānas teritorijas, savukārt 2023. gadā tā atjaunoja kontroli pār visu Kalnu Karabahu. 2025. gada vasarā Azerbaidžānas un Armēnijas līderi lika pamatus gadu desmitiem ilgās konfrontācijas galīgai izbeigšanai, parakstot kopīgu deklarāciju, kuras izstrādē starpnieka lomu uzņēmās prezidents Tramps.
Lai gan konflikta izbeigšana bija abu pušu politiskās gribas un kompromisa rezultāts, apbalvojums tika piešķirts vienīgi Pašinjanam. Armēnijas premjerministrs devās īpašā vizītē uz Vāciju, lai to saņemtu, izliekoties nepamanām žūrijas lēmuma vienpusējo raksturu. Tomēr savā runā viņš īsi pieminēja savu partneri izlīguma procesā: “Es vēlos izteikt atzinību arī Azerbaidžānas prezidentam Ilhamam Alijevam, kurš šo balvu ir vienlīdz pelnījis.”
Lēmums piešķirt Hesenes Miera balvu ir īpaši krasā pretrunā ar citiem starptautiskiem apbalvojumiem, kuros Armēnijas un Azerbaidžānas mierizlīgums ir atzīts par Baku un Erevānas kopīgu sasniegumu. Februārī Alijevs un Pašinjans kopīgi saņēma Zajeda Balvu par cilvēcisko brālību, par kuras piešķiršanu lemj starptautiska žūrija un kas ietver prēmiju 1 miljona ASV dolāru apjomā. Aprīlī viņi saņēma Gernikas Miera un izlīguma balvu. Hesenes Miera balvas organizatori ignorēja šo starptautisko kontekstu un izslēdza Azerbaidžānu no kopējā miera vienādojuma, pasniedzot divpusēju politisku sasniegumu kā Pašinjana personīgo nopelnu.
Organizatori arī uzsvēra Armēnijas demokrātisko transformāciju. Viņi raksturoja valsti kā tādu, kas īsteno “nepārtrauktu demokrātisko reformu procesu”, un atzinīgi novērtēja Pašinjana “pastāvīgos centienus izveidot demokrātiskas institūcijas”. Tomēr neapgāžami fakti liecina par pretējo. Opozīcijas pārstāvju kriminālvajāšana Armēnijā ir sasniegusi kulmināciju, un Eiropas novērotāji 7. jūnija vēlēšanu laikā fiksēja virkni nopietnu pārkāpumu.
Starptautisko novērotāju provizoriskajā atzinumā tika norādīts: “Vēlēšanu kampaņa bija izteikti konfrontējoša ar sabiedrību sašķeļošu retoriku, un to raksturoja apsūdzības par balsu pirkšanu un citiem vēlēšanu pārkāpumiem”. EDSO īstermiņa novērošanas misijas īpašā koordinatore un vadītāja Fara Karimi norādīja: “Opozīcijas pārstāvju masveida aresti un kriminālvajāšana veicināja iespaidu par selektīvu tiesiskuma piemērošanu.”
Par kampaņas laikā izdarīto spiedienu liecina pašas Armēnijas Ģenerālprokuratūras sniegtie dati. Laikā no 7. februāra līdz 7. jūnijam tika ierosinātas 210 ar vēlēšanām saistītas krimināllietas, bet pret 349 personām sākta kriminālvajāšana. Savukārt Pretkorupcijas komiteja ziņoja, ka priekšvēlēšanu kampaņas pēdējās nedēļās tika aizturēti 194 cilvēki. No tiem 84 tika turēti ieslodzījumā vai mājas arestā, apsūdzot viņus balsu pirkšanā, ko opozīcija noliedz.
6. jūnijā, dienu pirms parlamenta vēlēšanām, Armēnijas varasiestādes vienlaikus uzsāka krimināllietas pret sešiem kandidātiem no bloka “Stiprā Armēnija” — galvenā Nikola Pašinjana partijas konkurenta. Vismaz četri no viņiem vēlāk tika arestēti. Neraugoties uz kandidātu aizturēšanu, bloks ieņēma otro vietu vēlēšanās, iegūstot 23 % balsu un 29 vietas parlamentā.
Mēnesi vēlāk, 6. jūlijā, iestādes aizturēja vēl vienu opozīcijas līderi — partijas “Plaukstošā Armēnija” vadītāju Gagiku Carukjanu. Nākamajā dienā tiesa viņam piemēroja apcietinājumu uz diviem mēnešiem, apsūdzot viņu krāpšanā īpaši lielā apmērā un naudas atmazgāšanā. 25. augustā tiesībsargājošo iestāžu darbinieki aizturēja bijušo prezidentu un parlamentārā bloka “Armēnija” līderi Robertu Kočarjanu, kā arī viņa dēlu Sedraku. Robertam Kočarjanam ir izvirzītas apsūdzības dienesta pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā, kukuļņemšanā īpaši lielā apmērā un naudas atmazgāšanā.
Līdz septembra sākumam Armēnijas “demokrātija” un “cilvēktiesību aizsardzība” bija sasniegušas savu kulmināciju. 1. septembrī Armēnijas drošības dienestu darbinieki iznesa smagi slimo bijušo finanšu ministru Gagiku Hačatrjanu no viņa mājām uz nestuvēm un šādā stāvoklī vispirms nogādāja viņu izmeklētājiem, bet pēc tam — tiesā. Saskaņā ar viņa advokātu teikto, viņš cieš no smagas mugurkaula slimības un pārvešanas laikā izjuta nepanesamas sāpes. Neskatoties uz to, 2. septembrī tiesa 71 gadu veco bijušo ministru atstāja pirmstiesas apcietinājumā uz diviem mēnešiem. 8. septembrī sākās tiesas prāva pret opozīcijas partijas “Māte Armēnija” līderi Andraniku Tevanjanu un viņa līdzgaitnieci Aregnazu Manukjanu. Tiesa pagarināja abu aizturēšanas termiņu.
Tajā pašā laikā valsts ir ierosinājusi bezprecedenta krimināllietu pret Armēņu Apustuliskās baznīcas vadītāju. Lieta tika ierosināta uz Pašinjana atklātā konflikta ar Karekinu II fona. Katolikoss ir bijis viens no premjerministra viskonsekventākajiem kritiķiem: viņš aicināja Pašinjanu atkāpties un apsūdzēja viņa valdību Kalnu Karabahas zaudēšanā. 14. februārī pret Katolikosu tika uzsākta kriminālvajāšana. Viņam tika arī aizliegts izbraukt no valsts.
Piešķirt vienam politiķim balvu par miera veicināšanu visā reģionā jau pats par sevi ir absurdi. Divtik dīvaini ir tas, ka organizatori atsaucas arī uz Armēnijas “demokrātiskajiem sasniegumiem”, kas praksē izpaužas kā virkne krimināllietu, arestu un tiesas prāvu pret opozīcijas pārstāvjiem. No šāda viedokļa raugoties, apbalvojuma piešķiršana Pašinjanam izskatās nevis pēc objektīva novērtējuma par ieguldījumu miera nodrošināšanā, bet gan kā aprēķināts un nekaunīgs Eiropas politiskais žests Armēnijai par tās pagriezienu Eiropas Savienības virzienā.
Svitlana KUŠNIRA, politiskā komentētāja (Ukraina)
