Atvēlētā laika iezīme 12
Vai kara draudi sekmēs vienaldzību pret darbu, pienākumiem un veicinās dzīvošanu vienai dienai, kā esam lasījuši grāmatās un redzējuši filmās? Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks stāsta, ka cilvēkiem piemīt spēja pielāgoties visādiem apstākļiem. Tomēr ir īpatnības rīcībā, ko izraisa intensīvi draudu apstākļi. Karavīri frontes līnijā psiholoģiski sabrūk mēneša laikā. Savukārt mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri ik pa laikam piedzīvo, piemēram, bombardēšanu, tā kļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Protams, briesmas pastāv, bet ne tādas kā kaujas apstākļos, kur speciāli nogalina, un cilvēki pielāgojas un dzīvo. Ja atceramies stāstus par kara laiku, ne viss ir bijis tikai briesmīgi.
Bet kas paredzams tagad, vai, kara draudiem pieaugot, cilvēki bēgs no Latvijas?
– Loģiski, kurš gan grib, lai viņu nošauj? Lielākā daļa cilvēku grib izdzīvot, un tas ir normāli un pareizi. Izdzīvošana ir ētiski svarīgākais jautājums. Kas tad mums ir svarīgāks šajā pasaulē? Cilvēka dzīvība! Kara apstākļos, zinot, ka dzīvot vairs nav atlicis ilgi, uzdzīve vai dzīvošana vienai dienai nav vienīgā iespēja. Pētījumi parādījuši, ka cilvēki, kuri zina, ka viņiem ir palicis mazāk laika (vecumā vai smagi saslimstot), pretēji tiem, kuri zina, ka viņiem priekšā vēl vesela dzīve (kā jauniešiem), cenšas nevis veidot jaunas attiecības, bet nostiprināt esošās, padarīt tās intensīvākas, pēc iespējas vairāk būt kopā ar sev svarīgiem cilvēkiem. Tā ir iezīme attiecībā pret sev atvēlēto laiku, – skaidro sociālantropolgs.
