Naža dzimšana 3
Paralēli maizes darbam Krišs vienmēr taisījis dažādus nažus.
“Kārtīgs, ar rokām taisīts nazis top vismaz trīs četras dienas. Vispirms kaļot un slīpējot izveidoju asmens formu. Asmeni rūdot, jāskatās, vai ir rūsējošais vai nerūsējošais tērauds. Nākamais posms ir tērauda atlaidināšana, lai noņemtu spriegumus, jo pēc rūdīšanas metāls ir kā stikls. Ja nomet zemē, var saplīst vairākos gabalos. Atlaidināšanas laikā asmens maina krāsu no dzeltenas līdz pat gaiši zilai. Atlaidinot noņem trauslumu un pieregulē asmens cietību. Seko slīpēšana un pulēšana. Asmenī iekaļu savu zīmi – burtus KD. Tad atkarībā no tā, vai tas būs mednieku vai virtuves nazis, veido gardu. Izvēlos spalu – koka, ādas vai raga. Jābūt tādai formai, lai paņemot būtu ērts. Kad spals ir izveidots un noslīpēts, notiek tā polimerizēšana speciālā paštaisītā vakuuma iekārtā, piesūcinot ar lineļļu. Tas tiek darīts, jo koks ir vārīgs. Pēc polimerizācijas veidojas stabilizēta koksne, kas nebriedīs un nesarausies. Kad rokturis apstrādāts un diennakti žuvis, to iesmērēju ar dabisko vasku un nopulēju. Pa šo laiku jau tiek uzšūta naža maksts,” tā meistars stāsta gatavošanas procesu.
Kad Krišs apprecējies, no pilsētas pārcēlies uz laukiem Trikātas pusē. Tur viņš iekārtoja elegantu darbnīcu. Daudzi viņa nažu pircēji ir mednieki, un arī viņš pats tāds ir. Vismaz ģimene ar medījumu ir nodrošināta.
