Foto – LETA

Iepriekš zināmajiem pieciem elektroenerģijas pārdevējiem – AS “Latv­energo” un Igaunijas energokompānijas “Eesti Energia” meitasuzņēmumiem SIA “Enefit”, SIA “Inter RAO Latvia”, SIA “Enerģijas avots” un SIA “BCG Riga” – nesen pievienojušies divi jauni tirgotāji – SIA “Hansa Energy” un SIA “Baltic Energy Pool”. Kas tie ir?


Enerģijas ekoveikals

Lasītākie

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58

Ēdam katru dienu! Kuros pārtikas produktos ir visvairāk plastmasas? 32

“Ko var iemācīt šādi ģērbušās lektores?” Dzejniece un lektore publiski šausminās un ņirgājas par pasniedzēju apģērbu 531

Lasīt citas ziņas

“Hansa Energy” vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Andris Didrihsons. Uzņēmums dibināts šā gada augustā. Tas plāno iepirkt elektrību no zaļās enerģijas ražotājiem un pārdot patērētājiem, veidojot specializētus produktus.

“Klientiem būs piedāvāta iespēja iegādāties elektroenerģiju, kas ražota, izmantojot apkārtējai videi saudzīgās tehnoloģijas. Atsevišķi produkti tiks speciāli pielāgoti mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju izmanto apkurē vai brīvdienu mājās. Tiks ieviests plašs produktu sortiments, piemērojot to attiecīgām patērētāju grupām,” stāsta A. Didrihsons.

Kokteilis

Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro

Cilvēkstāsts

“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā

Kā ātri nomierināties: astoņi vienkārši vingrinājumi

Uzņēmums iepirks elektrību no ziemeļvalstu energobiržas “Nord Pool Spot”, kā arī vietējiem ražotājiem, kas nav saņēmuši valsts atbalstu. Pašreiz sarunas risinās ar vairākiem vēja parkiem un koģenerācijas stacijām. Neskatoties uz to, ka uzņēmuma dibināšanas mērķis ir elektroenerģijas tirdzniecība, paralēli tam tiek izskatītas iespējas investēt ražošanas projektos. “Protams, uz brīvo tirgu balstīti projekti šobrīd vēl nav izdevīgi, taču sagaidām, ka, attīstoties tehnoloģijām un pieaugot tirgus cenām, nākotnē situācija mainīsies,” piebilst uzņēmuma īpašnieks. Pagaidām uzņēmums vēl nav sācis tirdzniecību. Prognozēts, ka pirmie gala patērētāji saņems elektroenerģiju no nākamā gada 1. janvāra.

Meklē nišu

Uzņēmums “Baltic Energy Pool” reģistrēts 2009. gada maijā. Pašreizējais vienīgais īpašnieks un valdes loceklis ir Armīns Kronbergs. “Iepriekšējie īpašnieki uzņēmumu uzturēja tikai tādēļ, lai netiktu pazaudēta licence. Aktīvas darbības līdz šim nav bijis,” atzīst A. Kronbergs.

Šobrīd uzņēmumam ir tikai daži klienti, taču tie paši nav diez ko lieli – pārsvarā uzņēmumi no lauksaimniecības sektora, autoservisi un citi.

“Vairāk interesējos par lielajiem klientiem, bet ar tiem rodas problēmas. Daudzi no tiem ir noslēguši līgumus ar AS “Latvenergo” vai SIA “Enefit”, un par priekšlaicīgu līguma laušanu viņiem jāmaksā soda nauda. Mazāki uzņēmumi, piemēram, autoservisi, tādus līgumus nav slēguši, tādēļ ar viņiem veidot sadarbību nav grūtību,” stāsta A. Kronbergs.

Arī šis uzņēmums elektrību pērk energobiržā “Nord Pool Spot”. “Pielieku savu komisijas maksu un tirgoju. Pirmais solis jau sperts, jāsāk darboties jēdzīgā režīmā. Šobrīd domāju tikai par tirdzniecību, jo ražošanas izmaksas pārsniedz biržas cenu. Tomēr, ja parādītos kāds efektīvs projekts, tad varētu domāt arī par citiem darbības virzieniem. Taču pagaidām Latvijā izdevīgāk tirgot, nevis ražot,” teic A. Kronbergs.

Konkurenti neuztraucas

Lielo uzņēmumu “Latv­energo” un “Enefit” pārstāvji jaunu tirgotāju iesaistīšanos Latvijas tirgū vērtē pozitīvi un neuztraucas par to, ka tie varētu negatīvi ietekmēt citu uzņēmumu darbošanos. Kā norāda “Latvenergo” elektroenerģijas pārdošanas direktors Dāvis Skulte, elektroenerģijas tirgus liberalizācija dod iespēju pierādīt savu konkurētspēju daudziem tirgotājiem, no kuras ieguvēji, neapšaubāmi, ir lietotāji. Šāda tirgus aktivizēšanās palīdzēšot lietotājiem izvēlēties labāko piedāvājumu, klientiem ir iespēja izvēlēties starp tirgotāju specifiku, kas var būt gan zaļās elektroenerģijas tirgošana, gan šauri nišēta pieeja klientu apkalpošanai.

“”Latvenergo” jau šobrīd ir ieguvējs no elektrības tirgus liberalizācijas, jo zaudētos klientus un patēriņu Latvijā ar uzviju ir veiksmīgi izdevies atgūt Lietuvā un Igaunijā,” teic D. Skulte.

Arī “Enefit” valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers piebilst, ka jauni tirgotāji veicina Latvijas tirgus izaugsmi, kas ir pozitīvs solis konkurencei. Viņu iepriecina fakts, ka arī pašmāju uzņēmumi apgūst dinamisko tirgu, laužot tradīciju, ka Latvijā enerģiju pārsvarā tirgo uzņēmumi, kuru saknes meklējamas Lietuvā, Igaunijā vai Krievijā.

“Ceru, ka tirgus jaunpienācēji būs ieinteresēti aktīvi iesaistīties visos elektroenerģijas tirgus procesos, tādējādi papildinot Elektroenerģijas tirgus konsultatīvās padomes sastāvu,” piemetina J. Bethers.

Viedoklis

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš: “Jaunpienācēji ir visparastākie spekulanti – šī vārda labākajā nozīmē. Viņi pirks un pārdos. To dara arī lielākie uzņēmumi, tādi kā “Latvenergo” un “Enefit”. Nekādas dižas atšķirības nav. Vienīgais – jaunpienācējiem būs daudz grūtāk pārliecināt pircējus nekā, piemēram, “Latvenergo”, kas ir monopols.

“Hansa Energy” ideja par specializēto produktu izveidi ir apsveicama, jo pastāv daudzi uzņēmumi un korporācijas, kuru statuss uzliek par pienākumu izmantot tikai zaļās enerģijas produktus. Šādi uzņēmumi izvēlēsies sadarboties tieši ar “Hansa Energy”. Pieņemu, ka uzņēmuma īpašnieks ir izpētījis un izanalizējis tirgu un sapratis, ka tā ir diezgan veiksmīga niša. Savukārt Armīna Kronberga uzņēmumam būs stipri jākonkurē ar lielajiem uzņēmumiem, viņam būs jācīnās. Tas var būt mazāk veiksmīgi.”