Ieva Bondare sirsnīgā sarunā par bērniem: “Par savu dzīves uzdevumu uzskatu bērnu izglītošanu!” 0
Šogad jau astoto reizi Rīgas Doms savas durvis plaši vēra bērniem un ģimenēm, lai aktīvi iepazīstinātu ar saviem noslēpumiem, seno vēsturi un ērģeļu brīnišķo skanējumu. Pasākumā bērni varēja iepazīt arī grāmatniecības nozares noslēpumus, darboties mālu un naglu darbnīcā, rotu mākslinieka, floristikas, lūgšanu darbnīcā, mūzikas darbnīcā un vēl daudzās citās. Starp daudzajām darbnīcām, kuras šogad darbojās Rīgas Domā, jau trešo gadu glezniecības meistarklasi vadīja māksliniece Ieva Bondare.
Sirsnīgā sarunā Ieva atklāj, kāpēc viņai ir svarīgi piedalīties bērnu pasākumos un stāsta par to, kā māksla pozitīvi ietekmē bērnus.
“Es nekad neatteikšu dalību bērnu pasākumos, jo īpaši labdarības pasākumos. Par savu dzīves uzdevumu uzskatu bērnu izglītošanu, pat varētu teikt, tā ir mana misija, veikt ieguldījumu bērnu izaugsmē. Bērni, tā ir mūsu nākotne, un varbūt mana mākslas meistarklase ir sākums kāda profesionālās karjeras izvēlei vai dvēseles mieram,” komentē Ieva.
Dzīve 21. gadsimtā ar digitālo tehnoloģiju uzplaukšanu ir izmainījusi sabiedrību un tās vērtības, tāpēc māksliniece Ieva Bondare aicina ikvienu izrauties no ikdienas un kopā ar savām mazajām atvasēm apmeklēt mākslas pasākumus un muzejus. Māksliniece piebilst, ka darbošanās uz nogruntēta audekla ar špakteļlāpstiņu un eļļas krāsām, ir vislabākā meditācija un dvēseles ārstēšana. Ļoti iespējams šādas meistarklases apmeklēšana un dalība tajā bērnā atmodinās kādas dziļākas maņas un redzējumu, pēc kuras atgriežoties mājās, iespējams lauzīs elektroniskā gadsimta standartu un vismaz stundu dienā pavadīs darbojoties ar krāsām vai otu rokā.
Ieva atzīmē, ka strādāt ar bērniem viņai ļoti patīk. Tā ir pilnīgi pretēja publika pieaugušajiem. Bērniem nav aizspriedumu un stereotipu par to, ko viņi dara un rada. Bērns savas emocijas izliek uz papīra un nereti rezultātu var tiešām saukt par mākslas darbu. Darbs ar bērniem rada mīlestības apli, kurā viņa bērniem sniedz mīlestību caur zināšanām, bērns šo mīlestību izpauž mākslas darbā, kam seko mīlestība pret rezultātu, ko bērns parasti uzdāvina vecākiem.
Zīmēšana, gleznošana un jebkura cita māksla ir nomierinoša un tā attīsta bērnos pozitīvismu, maņas, motoriku un labestību. “Savos bērnos to esmu novērojusi ļoti izteikti, īpaši dēlā Danielā.
Atšķirība, kāda novērojama pēc tam kad bērns stundu pavadījis pie datora vai pēc zīmēšanas nodarbības, ir radikāla. Zīmēšana rada mieru, palīdz bērniem izpaust labestību un būt paklausīgiem.
Uz jautājumu vai jau agrā bērnībā iespējams novērot atvases izteikto mākslinieka talantu, Ieva atbild: “To vai bērnam ir mākslinieka talants, vecāks pamana uzreiz. Tas ir veids, kā viņš izpaužas uz papīra, izvēlas valkāt apģērbu, kā ierauga krāsas dabā, kā vēro citu mākslu. Bieži gan vecāki pamana to, ko vēlas, taču jābūt objektīviem. Vecākiem bērni ir jāved uz muzejiem un māksla ir jārāda, arī tad, ja pašiem tā nešķiet saistoša. Turpretī, ja bērnam nav izteikta talanta, bet ir liela interese par mākslu, tad to iespējams iemācīties, jo ar mākslu ir tāpat, kā ar matemātiku.”
Pirms pasākuma, Ieva savā Facebook profilā informēja, ka ar meitiņas Jasmīnas palīdzību sagatavojušas 50 audeklīšus, uz kuriem bērni varēs izpausties un atklāt savu mākslinieka talantu. Uz jautājumu vai arī meitai patīk māksla un izrādījusi interesi kļūt par mākslinieci, Ieva atbild: “Jā, Jasmīna man palīdz bieži un dara to labprāt. Māksla ir baudīšana un tā ir jārada ar pozitīvismu.
Es nekad negleznoju dusmīga, sliktās emocijas mākslā laist nevar.
Pats galvenais, Jasmīnai mākslas arī padodas. Jasmīna četras reizes nedēļā apmeklē Jāņa Rozentāļa mazo mākslas skolu un viņai ļoti padodas tēlniecība. Toties interesi kļūt par mākslinieci gan nav izrādījusi, ir par agru domāt, kas viņa būs nākotnē, to rādīs laiks.”
