“Latvija slīkst parādos – katru mēnesi aizņemamies ap 200 miljoniem, lai izvilktu pamatfunkcijas!” Pūce brīdina, ka labi šis nebeigsies 0
Latvijas valsts budžeta deficīts un augošais parāda apkalpošanas slogs nav nekāda jauna vai pēkšņi atklāta problēma – par to publiski runāts jau ilgstoši. Tā, komentējot valsts finanšu situāciju, TV24 raidījumā “Ziņu top” norāda ekonomists, partijas “Latvijas attīstībai” vadītājs, bijušais VARAM ministrs un 15. Saeimas deputāta amata kandidāts Juris Pūce.
Viņu pārsteidzot mēģinājumi pašreizējo situāciju pasniegt kā kaut ko tikko atklātu.
“Man nedaudz pārsteidz tas, ka to mēģina stāstīt kā pilnīgi jaunu informāciju. Tas, ka Latvijai ir problēmas ar budžeta deficītu, ir publiski un plaši zināms. Par to ir runāts neskaitāmas reizes,” saka Pūce.
Pēc viņa teiktā, problēmas būtība ir tajā, ka valsts regulāri aizņemas naudu nevis lieliem attīstības projektiem vai investīcijām, kas nākotnē varētu dot papildu ekonomisko atdevi, bet gan ikdienas valsts funkciju finansēšanai.
“Mēs šobrīd katru mēnesi aizņemamies tuvu 200 miljoniem eiro, lai vienkārši izvilktu pamatfunkcijas. Tā nav nauda, ko Latvijas valdība aizņemas, lai ieguldītu. Tās ir pamatfunkcijas, kurām tiek aizņemts,” norāda ekonomists.
Viņa ieskatā tieši ilgstoši nesabalansēts budžets rada nākamo problēmu – jo vairāk valsts aizņemas, jo lielāka summa ik gadu jānovirza parāda apkalpošanai un procentu maksājumiem.
“Parāda maksājumi paliek arvien lielāki un lielāki. Procentos šogad mēs jau maksāsim vairāk nekā miljardu eiro gadā. Nākamgad – vēl vairāk,” apgalvo Pūce.
Šīs summas, pēc viņa domām, īpaši skaidri parāda valsts finanšu izvēļu cenu. Nauda, kas tiek novirzīta parāda procentu maksājumiem, vairs nav izmantojama citām vajadzībām.
“Tā varētu būt nauda, ko mēs ieguldītu veselības aprūpē, izglītībā vai armijā,” uzsver Pūce.
Viņa paustais aktualizē vienu no sarežģītākajiem nākamo gadu valsts budžeta jautājumiem – kā vienlaikus finansēt aizsardzību, veselības aprūpi, izglītību, sociālos pakalpojumus un citas pamatfunkcijas, ja budžeta izdevumi ilgstoši pārsniedz ieņēmumus.
Pūce uzskata, ka aizņemšanās pati par sevi nav problēma, ja nauda tiek izmantota investīcijām, kas veicina ekonomikas izaugsmi un nākotnē dod valstij papildu ienākumus. Daudz bīstamāka situācija rodas tad, ja aizņēmumi kļūst nepieciešami, lai nosegtu ikdienas izdevumus.
Tas nozīmē, ka arvien lielāka daļa nākamo gadu budžeta var būt jānovirza nevis jaunu problēmu risināšanai, bet gan par iepriekš aizņemto naudu aprēķināto procentu samaksai.
Un tieši šeit, Pūces ieskatā, slēpjas lielākais risks – jo ilgāk budžets paliek nesabalansēts, jo mazāk naudas nākotnē paliek lietām, kurās sabiedrība patiesībā vēlas redzēt ieguldījumus.
