“Pēc operācijas gandrīz apvēmos!” Paciente vērš uzmanību uz mediķu ieradumu, kas var traucēt pacientiem 0
Kāda paciente vārdā Linda norāda uz mediķu paradumu darbā izmantot izteikti smaržīgas smaržas un citus aromatizētus produktus.
Linda sociālo mediju platformā “Threads” raksta: “Medicīnas personālam vajadzētu aizliegt uz darbu pie pacientiem smaržoties. Man jau tā ir slikta dūša pēc operācijas un tad tam pa virsu ievējo spēcīga smaržu gamma, kas seko katram med. personālam, kuram ir kaut kādas darīšanas pie manis palātā, varbūt tomēr lūdzu jūs varētu to ņemt vērā?”
Diāna atceras gadījumu no savas darba pieredzes, kad pacienta aizrādījums licis viņai pilnībā mainīt paradumus. “Man vienreiz pacients maigi aizrādīja, ka viņš klepo, jo es ļoti stipri sasmaržojos. Strādāju zobārstniecībā, kur pacientam mute jātur vaļā. Kopš tās reizes nekad nesmaržojos uz darbu. Nekad,” viņa raksta.
Kāda cita komentētāja gan norāda, ka līdzīga problēma var būt arī no otras puses, nepatīkamas smakas var radīt arī paši pacienti.
“Uz pacientiem tas arī attiecas.. ja man stundu jāstrādā nelielā kabinetā ar pacienta pēdām, bet no viņa vējo “Cobra Chanel Nr. 2” ziloņa devā, tad ir, kā ir. Pusdienu vēl kabinets “smaržoja”,” viņa raksta.
Komentētāja uzskata, ka spēcīgu aromātu problēma sabiedrībā kopumā ir daudz izplatītāka, nekā varētu šķist. “Bet vispār jau šī tiešām ir reāla problēma – cilvēki nesaprot, ka, salejot uz sevis tonnu ķīmisko smaržu, citiem nākas bēgt prom, ja ir kur bēgt.. autobusā, klasē, īpaši vēl karstā laikā,” viņa piebilst.
Savukārt Annija uzskata, ka mediķiem ne vienmēr ir vienkārši pilnībā atteikties no smaržām, jo īpaši gadījumos, kad ikdienā jāsaskaras ar dažādiem nepatīkamiem aromātiem.
“Varbūt pēc operācijas palātas un nodaļas konkrētas jā, bet, ja Tu kā medicīnas personāls esi uzņemšanā un tur ir pilns arī ar bezpajumtniekiem, kurus bieži atved izgulēt, tad, smaržojot visu laiku tikai apkārtējās smakas, arī personālam paliek slikti. Tas ir kā mazs glābiņš arī personālam,” viņa skaidro.
Dažās slimnīcās smaržas cenšas ierobežot
Izrādās, diskusija par smaržām ārstniecības iestādēs nav tikai Latvijas fenomens. Dažās ārvalstu slimnīcās tiek īstenota tā dēvētā “bezsmaržu” politika, aicinot gan darbiniekus, gan pacientus un apmeklētājus izvairīties no izteikti aromātiskiem produktiem.
Šādas prasības tiek pamatotas ar to, ka spēcīgas smaržas dažiem cilvēkiem var izraisīt galvassāpes, sliktu dūšu, elpošanas grūtības vai pastiprināt citus simptomus. Īpaši aktuāli tas var būt ārstniecības iestādēs, kur cilvēki jau tā atrodas sliktā pašsajūtā.
Arī Amerikas Medicīnas asociācija ir aicinājusi ārstniecības iestādes apsvērt bezsmaržu politikas ieviešanu un iespēju robežās veicināt bezsmaržu produktu izmantošanu.
“Norvēģijā tas ir aizliegts”
Linda dalās savā pieredzē no Norvēģijas. “Norvēģijā tas ir aizliegts. Tāpat kā nēsāt auskarus, gredzenus, pulksteņus, ķēdītes, mākslīgus vai krāsotus nagus utt. Tā ir darba uniforma, kas ir atrunāts jau mācību laikā,” viņa raksta.
Tomēr ne visi diskusijas dalībnieki uzskata, ka risinājums būtu pilnībā aizliegt smaržas.
Arī Ilze vērš uzmanību uz to, ka ārstniecības iestādēs pacientiem un personālam nākas saskarties ar ļoti dažādām smakām.
“Jums ir taisnība. Taču nekas nemainīsies, ja paša cilvēka attieksme arī nemainīsies. Ikdienā eju caur poliklīnikas gaiteni, kur gaida vismaz 80 cilvēki ar nenosakāmu smaržu buķeti, no nemazgātām drēbēm, sviedriem, pelējuma smaržu, urīna un vaļēju brūču aromātiem, līdz dažādiem dārgiem parfīmiem. Elpot nav ko, nekāda ventilācija nelīdz,” viņa raksta.
Ilze piebilst, ka labi zina, ko nozīmē situācija, kad dažādi aromāti būtiski ietekmē pašsajūtu, tādēļ aicina cilvēkus vairāk domāt par apkārtējiem.
