Foto: LETA/Sintija Zandersone

FOTO: Latvijas un sabiedroto valstu Kara flotes kuģi Rīgā 0

Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē šodien un rīt, 11.augustā, var aplūkot Latvijas un sabiedroto valstu Jūras spēku kuģus.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Rīgas Pasažieru termināļa piestātnē būs pietauvojies Jūras spēku štāba un apgādes kuģis “Virsaitis”, apgādes kuģis “Varonis”, mīnu kuģi “Imanta” un “Viesturs”, patruļkuģi “Jelgava” un “Rēzekne”, kā arī sabiedroto valstu jūras spēku kuģi – Zviedrijas daudzfunkcionālā korvete “Helsingborg”, Somijas mīnu licējs “Pyharanta”, Vācijas apgādes kuģis “Werra”, Igaunijas štāba un apgādes kuģis “Wambola”, Lietuvas pretmīnu cīņas kuģis “Selis” un Polijas meklēšanas un glābšanas kuģis “Lech”.

FOTO: Latvijas un sabiedroto valstu Kara flotes kuģi Rīgā
CITI ŠOBRĪD LASA

Par Kara flotes dibināšanas dienu oficiāli tiek uzskatīts 1919.gada 10.augusts, kad pie Latvijas armijas Virspavēlnieka štāba tika nodibināta Jūras nodaļa. Brīvības cīņu laikā īpaši spilgti parādījās nepieciešamība izveidot jaunajai Latvijas valstij pašai savu Kara floti. Kara darbībā tika iesaistīti privāti tirdzniecības kuģi, kuteri, tvaikoņi un velkoņi.

1921.gada 12.jūnijā ūdenī tika nolaists pirmais Latvijas Kara flotes kuģis “Virsaitis”, kas vēlāk pildīja flagkuģa funkcijas. Saskaņā ar Tautu Savienības 1920.gada oktobra nosacījumiem, Latvijai tika atļauts izveidot un uzturēt Kara floti. Jūras pārvaldi likvidējot, pie galvenā štāba priekšnieka tika saglabāts viens sevišķu uzdevumu virsnieks jūras lietās. Šajā amatā iecēla jūras kapteini grāfu Arčibaldu Keizerlingu.

1924.gadā ar Valsts prezidenta pavēli atsevišķās flotes vienības tika pārdēvētas par Jūras krastu aizsardzības eskadru, par kuras komandieri iecēla Keizerlingu, savukārt 1931.gada 19.septembrī par eskadras komandieri iecēla Spādi.

Kara flotes galvenie uzdevumi tolaik bija aizsargāt piekrasti ar mīnām, kustīgu piekrastes artilēriju, zemūdenēm, lidmašīnām, torpēdām, kā arī ar viegliem ātršāvēju lielgabaliem bruņotiem ātrgaitas kara kuģiem.

Pēc Latvijas okupācijas un iekļaušanas PSRS lielākā daļa Kara flotes kuģu un zemūdeņu tika iznīcināta vai arī aizgāja bojā Otrā pasaules kara laikā. Latvijas armijas Jūras spēku atjaunošanas diena ir 1992.gada 11.aprīlis, kad notika svinīgā karoga pacelšana uz pirmā atjaunotā flotes kuģa “Sams”.